20-40 gadi
Agrāk šo vecumu uzskatīja par relatīvi stabilu, kad ievērojamas izmaiņas redzes sistēmā nav gaidāmas. Taču mūsdienās tieši redzes stresa un pārlieku lielās slodzes dēļ acu struktūras mainās arī šajā vecumā. Bieži sastopama problēma ir acs optiskā stipruma izmaiņas, ko izjūt kā apgrūtinātu burtu un ciparu atpazīšanu. Savukārt acu iekšējo un ārējo muskuļu nogurums var radīt pārejošu attēla miglošanos, dubultošanos vai pat teksta rindiņu „peldēšanu”. Tāpēc arī šajā dzīves posmā redzi ieteicams pārbaudīt vismaz reizi divos gados.
40-55 gadi
Sasniedzot apmēram 40 gadu vecumu, citam ātrāk, citam nedaudz vēlāk, iestājas t.s. presbiopijas vecums. Tā nav slimība, bet gan pavisam normāls fizioloģisks process, kas piemeklē ikvienu no mums. Vienkāršiem vārdiem runājot, tas ir vecums, kad rodas nepieciešamība iegādāties pirmās lasāmbrilles, ja tādas nav bijušas pirms tam. Atkarībā no tā, kāda ir bijusi redze iepriekš, būs arī vairāki scenāriji redzes izmaiņām, ko vēl papildus ietekmē katra cilvēka ikdienas ritms un dažādu medikamentu lietošana. Šajā vecumā nereti jau tiek atklātas arī patoloģiskas izmaiņas acīs, tāpēc ir ieteicams pie redzes speciālista uz pārbaudi doties vismaz reizi gadā.
60-70+ gadi
Acis, tāpat kā organisms kopumā, fizioloģiski noveco – acs lēca kļūst duļķaina, var veidoties katarakta, kā arī ar vaskulāro slimību, cukura diabētu vai hipertensiju saistītas izmaiņas acs dibenā. Šajā vecumā var tikt atklāta arī glaukoma. Taču satraukumam nav pamata! Jo, pārbaudot redzi regulāri (vismaz reizi gadā) un kontrolējot un ārstējot jau esošās saslimšanas, optometrists sadarbībā ar oftalmologu (acu ārsts) palīdzēs redzes un dzīves kvalitāti uzturēt maksimāli ilgāk.