Visbiežāk cilvēki izdod pilnvaru kādai citai personai pārstāvēt savas intereses, ja plānotā darījuma vai lēmuma pieņemšanas laikā nav Latvijā, ja nav vēlēšanās pašam ar konkrēto jautājumu nodarboties vai ir pārliecība, ka kāds cits to izdarīs labāk, kā arī tad, ja savu interešu pārstāvība jāuztic profesionālim, piemēram, valsts iestādēs vai tiesas procesā.
Tā liecina Latvijas zvērinātu notāru novērojumi, katru gadu sagatavojot ap 40 000 dažādu pilnvaru.
Kādi ir pilnvaru veidi?
• Speciālpilnvara – uzdod vest atsevišķas un noteiktas lietas;
• Universālpilnvara – uzdod pārzināt visas pilnvarotāja lietas;
• Ģenerālpilnvara – uzdod pārzināt tikai zināmas šķiras lietas;
• Nākotnes pilnvarojums – pilnvarnieks tiesīgs pārstāvēt pilnvardevēju situācijā, kad viņš veselības vai citu iemeslu dēļ būs zaudējis spēju saprast un vadīt savu rīcību.
Piemērs: Cilvēkam ir nepieciešams pārdot konkrētu nekustamo īpašumu. Ir pat zināma aptuvena samaksa, kādu pilnvaras devējs vēlas saņemt un zem kuras īpašumu pārdot nevēlēsies. Kādu pilnvaru izsniegt? Šeit noteikti nav nepieciešama universālpilnvara, jo pilnvarojums skar tikai rīcību ar vienu konkrētu nekustamo īpašumu. Ja skaidri zināms, ka īpašumu nepieciešams pārdot (nevis, piemēram, uzdāvināt, ieķīlāt vai iznomāt), nav nepieciešama pilnvara brīvi rīkoties ar īpašumu, slēdzot jebkāda veida ar likumu atļautus darījumus. Minētajā situācijā vispiemērotākā būs pilnvara pārdot konkrētu nekustamo īpašumu, piešķirot tiesības pilnvarniekam pārstāvēt pilnvaras devēju visur, kur nepieciešams, lai sagatavotu un noslēgtu vienu noteiktu darījumu. Pilnvarā iespējams norādīt arī vēlamo minimālās pirkuma maksas apmēru.
Svarīgi! Vienmēr ir vērts apsvērt iespēju tomēr arī personiski piedalīties darījuma noslēgšanā un pirkuma līgumu parakstīt pašam, pilnvarniekam uzticot tikai darījuma sagatavošanas procesu.
Izsniedzot pilnvaru, ir svarīgi ņemt vērā un ar zvērinātu notāru apspriest šādas lietas – par tām lasiet nākamajā lapā!