* Tā ir jauna veida vides piesārņojuma problēma
* Vides piesārņojumu var samazināt, attīstot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģijas, sakārtojot veco medikamentu savākšanas sistēmas, kā arī izvēloties videi draudzīgākus medikamentus
Lai apzinātu farmaceitisko vielu klātbūtni Baltijas jūrā, konstatētu to izcelsmes avotus un ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) piedalās Eiropas Savienības finansētajā projektā “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi” (CWPharma jeb Clear waters from pharmaceuticals).
Baltijas jūras krastos dzīvo aptuveni 85 miljoni iedzīvotāju, kuriem lietojot medikamentus, tajos esošās farmaceitiskās vielas no organisma tiek izvadītas un nonāk apkārtējā vidē. Tas ir jauna veida piesārņojums, kura negatīvā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību ir vispārzināma, tomēr detalizēti pētījumi, uz kuru pamata varētu izstrādāt konkrētu rīcībpolitiku vides aizsardzības jomā, lai piesārņojumu novērstu, pagaidām nav veikti.
Projektam “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi” ir vairāki posmi: tiks veikta pilotteritoriju izpēte un dažādu paraugu ievākšana analīzēm projekta dalībvalstīs, lai noskaidrotu, kā farmaceitiskās vielas nonāk apkārtējā vidē un kuri ir potenciāli bīstamākie savienojumi. Projekta ietvaros paredzēts iegūt datus par medikamentu izmantošanu medicīnā un veterinārijā, noskaidrot no farmaceitiskajām ražotnēm, slimnīcām un mājsaimniecībām notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ieplūstošo notekūdeņu ķīmisko sastāvu, mājdzīvnieku un zivju fermu radītās izplūdes, kas nonāk apkārtējā vidē. Iegūtā informācija tiks izmantota, lai apzinātu apkārtējās vides riskus, farmaceitiskajām vielām nonākot Baltijas jūrā, kā arī reģionus, kuros ir lielāka farmaceitisko vielu koncentrācija. Projekta ietvaros tiks veikta detalizēta jaunāko notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju izpēte, lai novērtētu efektīvākos risinājumus dažādu farmaceitisko vielu attīrīšanai. Svarīgs aspekts piesārņojuma samazināšanā ir tā saucamie ne-tehnoloģiskie risinājumi samazinot farmaceitisko vielu apjomu, kas nonāk līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, piemēram, sabiedrības informētības palielināšana par farmaceitisko vielu ietekmi uz vidi, veco zāļu utilizācijas sistēmas pilnveidošana, kā arī iespējas izvēlēties videi draudzīgākus medikamentus, nezaudējot terapeitiskos ieguvumus.
“Ja dažādām farmaceitiskajām vielām ir vienāds terapeitiskais efekts, ārstam vai pacientam ir tiesības izvēlēties videi draudzīgāko farmācijas produktu. Arī valsts politikas līmenī varētu veicināt videi draudzīgāku medikamentu iegādi, jo šobrīd centralizēta valsts iepirkumu sistēma videi draudzīgākiem medikamentiem ir ieviesta tikai Zviedrijā. Tas ir arī jautājums par ilgtspējīgu jeb tā dēvēto zaļo domāšanu,” uzsver Maruta Vehi, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākais speciālists.
Iegūtos datus paredzēts iestrādāt rekomendācijās, kuras tālāk tiks nodotas vides politikas veidotājiem, ar vidi saistītām uzraugošām institūcijām, universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem, farmaceitisko vielu emitētājiem – slimnīcām, zāļu ražotājiem, zivju un mājlopu fermu īpašniekiem, veterināriem.
Projektā, kas ilgs līdz 2020. gada septembrim, piedalās septiņu Baltijas jūras valstu galvenās vides iestādes, medicīnas aģentūras, ūdens attīrīšanas uzņēmumi, pētnieciskie institūti un augstskolas. Latviju projektā pārstāv LVĢMC un Latvijas Hidroekoloģijas institūts.
Pagājušajā gadā Baltijas jūras vides aizsardzības komisija jeb tā dēvētā Helsinku komisija HELCOM un UNESCO publicēja ziņojumu par farmaceitiskajām vielām Baltijas jūrā un vidē ap to. Tajā minēts, ka visbiežāk konstatētas farmaceitiskās vielas no pretiekaisuma un pretsāpju, sirds un asinsvadu sistēmas, kā arī centrālās nervu sistēmas medikamentiem. 91% no farmaceitiskajām vielām bija sastopamas sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, 52% saldūdenī un 44% Baltijas jūrā. Farmaceitiskās vielas galvenokārt nonāk iekšzemes ūdeņos un jūrā no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Ir noskaidrots, ka tradicionālās attīrīšanas metodes nespēj pilnībā attīrīt notekūdeņus no tajās sastopamajām farmaceitiskajām vielām. Turklāt, izmantojot tradicionālās notekūdeņu attīrīšanas metodes, daudzu farmaceitisko vielu savienojumi attīrītajos ūdeņos atrasti lielākā koncentrācijā nekā neattīrītajos notekūdeņos. Šāda šķietami paradoksāla situācija veidojas tāpēc, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bioloģiski aktīvās dūņas lielu daļu farmaceitisko vielu metabolītu jeb vielu, kas veidojas cilvēku un dzīvnieku organismos vielmaiņas procesā, pārvērš uz sākotnējām aktīvajām farmaceitiskajām vielām.
Lai izvairītos no šādiem sarežģījumiem, nepieciešams veikt izmaiņas, gan esošajās tradicionālajās notekūdeņu attīrīšanas metodēs, piemēram, izmantojot ozonēšanu vai attīrīšanu ar aktivēto ogli, gan strādāt pie izmaiņām zāļu apriti reglamentējošajā likumdošanā, gan veikt sabiedrības izglītošanu.