Turpinot konsekventu darbu pie skolu tīkla sakārtošanas, plānots noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.
Mūsdienīgs, realitātei atbilstošs vidusskolu tīkls ir vajadzīgs, lai nodrošinātu skolotājiem pienācīgu atalgojumu, celtu pedagogu profesijas prestižu, kā arī nodrošinātu iespējas bērniem iegūt tādas zināšanas un prasmes, kas veidos pašu personisko labklājību un dzīves kvalitāti. Skolu tīkla sakārtošana ir būtiska arī kontekstā ar jaunā mācību satura reformu, kas paredz vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos pārskatīt mācību saturu un mācīšanas veidu, kādā skolotāji sadarbojoties organizē un vada skolēnu mācīšanos ikdienā.
Ceturtdien, 2018.gada 14.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijiem maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs”. Par noteikumu projekta apstiprināšanu vēl būs jālemj Ministru kabinetam. Paredzēts noteikt šādu minimālo vidusskolēnu skaitu klasē un klašu grupā:
• 25 skolēni klasē un 138 klašu grupā republikas pilsētas pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs;
• 22 skolēni klasē un 120 klašu grupā Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novada un reģionālās nozīmes attīstības centra pilsētas pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs;
• 20 skolēni klasē un 54 klašu grupā valsts augstskolas izglītības iestādē un iepriekš nenosauktajās administratīvās teritorijas pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs;
• 12 skolēni klasē un 33 klašu grupā tajās pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs, kurām attālums līdz tuvākajai citai vidusskolai ir 25 kilometri un vairāk.
Šāds pats minimālais skaits plānots arī skolām, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.
Plānots, ka maksimāli pieļaujamo skolēnu skaitu noteiks izglītības iestādes vadītājs, ņemot vērā normatīvo aktu prasības par minimālo platību viena izglītojamā vietai mācību telpā, ķīmijas un fizikas kabinetā, mājturības un tehnoloģiju kabinetā, sporta zālē un datorklasē, kā arī pedagogu pedagoģiskā un atbalsta personāla pieejamību.
Nosakot minimālo skolēnu skaitu, ministrija analizēja vidējo klašu piepildījumu un ņēma vērā ekspertu veiktā pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” rezultātus, kuri tika sabiedrībā plaši apspriesti. Pētījumā eksperti apskatīja demogrāfiskos datus un procesus, ekonomisko aktivitāti, nākotnes potenciālu, valsts starptautisko konkurētspēju, izglītības kvalitātes rādītājus, publiskās infrastruktūras pieejamību, mobilitātes, kā arī citus aspektus, kas ietekmē iedzīvotāju vajadzības pēc publisko pakalpojumu pieejamības. Tāpat noteikumu projekta izstrādes gaitā notika plašas diskusijas ar pašvaldībām, izglītības speciālistiem un nozares sadarbības partneriem.
Lai nodrošinātu efektīvu skolu tīklu, Saeima arī 2017.gadā pieņēma IZM izstrādātos Izglītības likuma grozījumus. Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar Izglītības likumā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. Ministru kabinets arī nosaka kārtību, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Ja neatbildīs vidusskolēnu skaits klasē un klašu grupā, tad tiks ņemti vērā arī izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītāji.
Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2018.gada 1.septembrī, savukārt finansēšanas kārtība stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.