“Viņa vīram teica: “Parūpējies par mūsu bērnu!”, tā atbildēja puisītis.
“Tu zini šo stāstu?” izbrīnā vaicāja skolotāja.
“Nē,” atbildēja zēns, “tā manam tētim teica mamma, kad viņa gāja bojā.”
“Pareizi,” atbildēja skolotāja, bet pati aizgriezās, lai bērni neredzētu viņas asaras.
Skolotāja turpināja stāstu:
“Kuģis nogrima, bet vīrietis sveiks un vesels atgriezās mājās, lai audzinātu savu meitu.
Kad vīrietis nomira, viņa meita, pārskatot tēva mantas, atrada viņa dienasgrāmatu. Tajā bija ieraksts:
“Viņai tika uzstādīta briesmīga diagnoze vēl pirms mēs devāmies ceļojumā. Es tik ļoti vēlējos noslīkt kopā ar viņu, bet meitas dēļ man bija jādzīvo.”
Visa klase pēkšņi apklusa.
Morāle: Nekad nesodiet cilvēku par viņa rīcību, kamēr nezināt patieso rīcības iemeslu.