To visu ielēju tīrā, emaljētā bļodā, kārtīgi samaisīju. Iegūtais daudzums satilpa divās trīs litru burkās. Cieši aiztaisīju tās, ietinu tumša auduma drāniņās un noliku pagrabā visaukstākajā vietā.
Pēc 10 dienām paņēmu burku, sakratīju to un, salejot pa mazāka tilpuma pudelēm, sāku dzert pa vienai ēdamkarotei šī līdzekļa vismaz trīs reizes dienā, turklāt stundu pirms ēšanas. Pudeles turēju ledusskapī, ietītas melnā auduma drāniņā. Šo līdzekli lietoju ilgi, un tad oktobrī devos uz konsultāciju. Tur arī uzzināju, ko pirmajā ārstu apmeklējumā mediķi man bija diagnosticējuši.
Rezultātā onkoloģiskās klīnikas izraksts ar tās direktora parakstu. Tur tika teikts, ka ar diagnozi “dzemdes vēzis audu gangrēnās sabrukšanas stadijā” mani izrakstīja kā neizārstējamu pacientu, bet, kad rudenī izmeklēja atkārtoti, izrādījās, ka esmu pilnīgi vesela.
Tālāk aprakstīts manis lietotais ārstēšanās veids ar nelielām precizitātēm: līdz nogriešanai, alveju ieteicams vismaz piecas dienas nelaistīt.
Izmantojiet sarkanvīnu ar stiprumu 16 – 18 grādi vai portvīnu (0,5 l).
Maisījumu nostādiniet kā minimums piecas dienas.
Lietojiet pa vienai tējkarotei pirmās piecas dienas, pēc tam – pa vienai ēdamkarotei vismaz 2 – 3 nedēļas, bet vēlamais ārstēšanās kurss sastāda 1,5 – 2 mēnešus.
Svarīgi ir tas, ka no pirmajām dienām slimajiem parādās apetīte. Šis maisījums tādā pašā devā ir ieteicams plaušu tuberkulozes, kuņģa čūlas, kā arī psihisku traucējumu ārstēšanai, hronisku asins saslimšanu, ginekoloģisku problēmu, paralīzes un galvassāpju gadījumos.