Latvijas simtgades spēlfilma “Bille” 20. aprīlī piedzīvo savu pirmizrādi. Savukārt apgāds “Mansards” izdevis populārās Vizmas Belševicas triloģijas “Bille” pirmo grāmatu jaunā noformējumā ar Jāņa Deinata foto. Tuvākajā laikā Latvijas grāmatnīcās atkal būs nopērkama visa triloģija – “Bille”, “Bille un karš”, “Billes skaistā jaunība” -, ļaujot vēlreiz izsapņot sapni par Latviju bērna acīm.
Romānu triloģija “Bille” iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un LTV raidījuma “Lielā lasīšana” veidotajā latviešu iemīļotāko grāmatu sarakstā, tulkota zviedru un krievu valodā. Literatūrzinātnieks Raimonds Briedis raksta: “Bille, pilnā vārdā Sibilla Gūtmane, vēro, jūt un domā laikā, kas ir traģiskiem notikumiem pārpilns, smags un nesaprotams pat pieaugušiem cilvēkiem. Bille, pretstatā citiem bērniem latviešu literatūrā, ir pilsētas bērns. “Pilsētas vāvere”, kā saka radu meitene Anita. Autore izvairās no nostalģijas par bērnības “zaudēto paradīzi” un, izmantojot savas atmiņas, rāda Grīziņkalnu un Gūtmaņu ģimenes dzīvi 30. gadu beigās un 40. gados 75 atsevišķos stāstos, kurus autore kārto hronoloģiskā secībā. (..) V. Belševicas “Bille” ir vēstījums bez ilūzijām par pasauli un cilvēkiem, neapsolot, ka pasauli iespējams pārveidot, taču tajā iespējams saglabāt godīgumu un skaidru redzējumu.” Stāstu par cilvēkbērna pieaugšanu jaunajā filmā atklās arī tās režisore Ināra Kolmane: “Izlasot V. Belševicas grāmatu “Bille” gandrīz tūlīt pēc iznākšanas, bija sajūta, ka varētu būt filma.” Pilnmetrāžas spēlfilma “Bille” tapusi pēc triloģijas pirmās daļas motīviem.
Romānu triloģija – visas trīs grāmatas, ceturto reizi kopš pirmizdevuma, nonākušas visvairāk lasīto grāmatu vidū. Lasītāju pieprasītas ir arī sērijas “Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas” grāmatas – “Nepazītā mīlestība un citi stāsti” un “Bille, Anss un citi”. Darbu ar V. Belševicas arhīva materiāliem turpina dzejnieces dēls Jānis Elsbergs.
Dzejniece, proziste, tulkotāja Vizma Belševica ir viena no iemīļotākajām latviešu autorēm un nozīmīgākajām personībām latviešu kultūrā 20. gadsimtā. Dzimusi 1931. gadā Rīgā, mirusi 2005. gadā Rīgā. Dzeju publicējusi kopš 1947. gada. V. Belševica bija Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1990), apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1994), saņēmusi Andreja Upīša prēmiju (1982), Ojāra Vācieša prēmiju (1988), E. Forseta prēmiju (Zviedrijā, 1992), Kārļa Goppera balvu (1993), KF Spīdolas balvu (1997), Tomasa Transtremera prēmiju (Zviedrijā, 1999) un Literatūras gada balvu (2002, 2004). Vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā.