“Īstermiņa kredītus patērētājs pamatā izmanto steidzamu situāciju risināšanai, kad, piemēram, ir saplīsusi mašīna vai ledusskapis, nauda remontam ir nepieciešama uzreiz, bet līdz algas dienai ir palikusi nedēļa vai nedaudz vairāk. Stājoties spēkā izmaiņām likumā, šāda tipa pakalpojums var nebūt pieejams. Patērētājs varēs aizņemties lielākas summas un uz garākiem termiņiem, tādējādi pārmaksājot par patērētājam nevajadzīga apmēra kredītu, vai arī būs jāgaida nedēļa vai vairāk, lai saņemtu aizdevumu,” izmaiņu ietekmi uz kreditēšanas tirgu skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi, gatavojoties izmaiņām nozares regulējumā, ir veikuši un turpinās veikt apjomīgu administratīvo izmaksu samazinājumu, tai skaitā darbinieku skaita samazināšanu, lai spētu nodrošināt esošā kredītportfeļa apkalpošanu, kā arī nodrošināt aizdevumu piedāvājumu nākotnē. Šīs izmaiņas ietekmēs uzņēmumu kapacitāti izsniegt jaunus aizdevumus.
Asociācijas apkopotā informācija liecina, ka atsevišķi uzņēmumi, līdzīgi kā tas ir Vācijā un citās valstīs, ieviesīs jaunu papildu iespēju – patērētājs brīvprātīgi pēc savas iniciatīvas varēs rosināt par papildu samaksu aizdevuma summas izmaksas termiņa maiņu.
“Virzot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Tautsaimniecības komisijas deputāti vairākkārt atsaucās uz Vācijas piemēru, kur patērētājam, veicot brīvprātīgu maksājumu, ir iespēja saņemt aizdevumu ātrāk. Balstoties uz apkopoto informāciju atsevišķi nozares uzņēmumi šo praksi ir izanalizējuši un pielāgotā veidā pārņēmuši,” norāda asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Asociācija prognozē, ka šā gada otrajā pusgadā nozīmīgas izmaiņas piedzīvos arī reklāmas tirgus, jo nebanku kredītdevēju mārketinga budžeti ir būtiski samazināti.
“Atbilstoši jaunajam regulējumam, kas paredz kredītu kopējo izmaksu ierobežojumu 0,07% dienā, 100 eiro kredītam uz 30 dienām maksimāli, ko nebanku kredītdevēji varēs piemērot, ir 2,1 eiro. Šāda likme nesedz ne kapitāla izmaksas, ne nodokļu un nodevu maksājumus, līdz ar to reklāmas ierobežojumi ir nebūtiski, jo finansējums tam vienkārši nebūs. Vienlaikus nozares uzņēmumi aicina likumdevēju saglabāt kaut nedaudz vienlīdzīgus konkurences apstākļus, nosakot un saglabājot vienādus ierobežojumus banku un nebanku sektoram, jo banku sektoram ir plašākas iespējas variēt ar dažādām komisijas maksām par citiem banku saistītiem pakalpojumiem, piemēram, palielinot konta vai internetbankas apkalpošanas izmaksas, ko pēdējā gada laikā redzam,” skaidro asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Jau iepriekš ziņots, ka šā gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem noteikts, ka kredīta kopējas izmaksas nevar pārsniegt 0,07% dienā. Izmaiņas paredz arī aizliegt patēriņa kreditēšanas reklāmas, izņemot zīmola reklāmas. Plašāka informācija par pieņemtajiem grozījumiem pieejama šeit: https://likumi.lv/ta/id/302299-grozijumi-pateretaju-tiesibu-aizsardzibas-likuma