Augstskolu likumā paredzētās izmaiņas veicinātu ārvalstu pasniedzēju interesi par darbu Latvijas augstskolās, paredzot divu gadu periodu latviešu valodas apgūšanai. Izglītības ministrs Šadurskis ierosināja šo normu atcelt, mazinot Latvijas augstskolu konkurētspēju pasaules augstākās izglītības tirgū.
Lai Latvijas augstskolās veicinātu akadēmiskā personāla kvalitāti un piesaistītu pasniedzējus no ārzemēm, Augstskolu likumā tika rosināts vēlētam akadēmiskajam personālam latviešu valodas apguvei noteikt divu gadu pārejas periodu.
Tas ļautu Latvijas augstskolām piesaistīt pasniedzējus no ārvalstīm ne tikai viespasniedzēju statusā. Priekšlikuma autore bija deputāte Ilze Viņķele. 2017. gada 8. jūnijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija priekšlikumu atbalstīja pirmajā lasījumā.
17. aprīļa Saeimas Izglītības komisijas sēdē ministrs Šadurskis rosināja šo normu izslēgt no likumprojekta un komisija to atbalstīja. Tas faktiski nozīmē, ka izglītības ministrs piedāvā turpināt Latvijas augstskolas turēt slēgtas ārvalstu pasniedzēju piesaistei un mazināt konkurenci akadēmiskā personāla vidū.
Kustības “Par!” valdes locekle Ilze Viņķele: “Šķiet, izglītības ministrs nav pamanījis, ka Latvijas augstskolām jākonkurē globāli. Mūsu studentiem ir jāprot praktiski pielietot svešvalodas savā specialitātē. Latvijas augstākajai izglītībai ir jāpiedāvā pasaules līmeņa programmas. Pretējā gadījumā mēs tērējam laiku un līdzekļus, runājot par reemigrācijas plāniem. Talantīgie jaunieši arvien biežāk izvēlēsies studijas ārpus Latvijas, ja mūsu augstākās izglītības kvalitāte neuzlabosies.”
Uzskatām, ka šis lēmums ir nevajadzīga protekcionisma diktēts un novedīs pie Latvijas augstskolu konkurētspējas mazināšanās. Uzskatām, ka Latvijas augstskolām jāļauj plašāk piesaistīt ārvalstu mācībspēki, nosakot pārejas laiku latviešu valodas apguvei.