Dāvanu kartes vidēji augstāk novērtē iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām (65%), turklāt tās par jēdzīgām dāvanām atzīst respondenti teju visās vecuma grupās. Naudai ir lielāka piekrišana jauniešu (63%), cilvēku ar zemiem ienākumiem (63%) un cittautiešu (58%) vidū. Latvijas iedzīvotāji nepeļ arī pašdarinātas dāvanas. Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto priecājas par pašdarinātām dāvanām un skaistiem pārsteigumiem.
Komentējot aptaujas rezultātus, Uģis Uškāns norāda, ka, lai gan nejēdzīgu dāvanu, iespējams, nemaz nav, ir vērts atcerēties, ka iedzīvotāji Latvijā jo īpaši novērtē praktiskas lietas. “Lauzot galvu par to, ko dāvināt sev tuvajiem cilvēkiem svētkos, vērts apsvērt lietas, kuru nozīmi novērtējam, bet kuru iegādi paši nereti kādu iemeslu dēļ atliekam. Gadījumā, ja tomēr nekas prātā nenāk – vienmēr var apjautāties par dāvanas saņēmēja vēlmēm un pasniegt ko patiešām gaidītu. Jāņem vērā, ka laba un jēgpilna dāvana Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir pārdomāta un praktiski pielietojama, savukārt par nejēdzīgām dāvanām 78% aptaujāto norāda tieši tās, kas iegādātas “ķeksīša” pēc,” norāda BALTA eksperts.
Kad nejēdzības nāk gaismā
Latvijas iedzīvotāju pieredze ar nejēdzīgām un pārdāvinātām dāvanām ir visai bagātīga – glāžu komplekts Ilonai, kuru atverot, paveras zīmīte “Daudz laimes, Sergej!”. Kāda pilsētniece 16. dzimšanas dienā no krusttēva saņēmusi dzīvu gaili, kas, nespējot “iedzīvoties” dzīvoklī, diemžēl ņēmis sliktu galu. Vēja zvani dzīvokļa iemītniekam, pelnu trauks nesmēķētājai, sieviešu smaržas vīrietim – šīs ir tikai dažas no dāvanām, kas liecina par nevēlēšanos patiesi iepriecināt. Savukārt, kā liecina BALTA veiktā aptauja, visai regulāri priekšmeti, kas dāvanu ciklā nonākuši atkārtoti, dāvinātāju nodod ar tajā aizmirstām kartītēm vai citām pārliecinošām norādēm, ka dāvana sākotnēji bijusi paredzēta kādam citam.
Aptauja tapusi sadarbībā ar Snapshots 2019. gada martā, internetā aptaujājot 702 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.