Gingivīts ir smaganu gļotādas apvalka virspusējs iekaisums. Kā tas sevi piesaka? Pirmkārt, smaganas kļūst sarkanas, otrkārt, tās uztūkst, kļūst irdenas, treškārt, ēdot vai tīrot zobus, asiņo. Ja ārstēšanu sāk laikus, nekādu negatīvu seku nebūs, bet, ja gingivītam nepievērš uzmanību, tas pāriet parodontītā.
Gluži tāpat kā visa ķermeņa higiēna, arī zobu un smaganu kopšana prasa laiku un nereti – arī gribasspēku. Jāteic, ka slimības agrīnā stadijā fitoterapija ir efektīva un ārstēšanās process prasa nosacīti maz laika. Patiesībā atrast 5–10 minūtes dienā, ko veltīt higiēnai un procedūrām, nav nemaz tik grūti, vajag tikai gribēt. Toties tā tiks novērstas saslimšanas iespējas. Citiem vārdiem sakot, viss sākas no mazumiņa.
Bet nu der pievērsties tautas gudrībai un uzkrātajai pieredzei un uzzināt, kā ar dažādiem augiem smaganu kaites ārstēja mūsu senči. Pati izplatītākā un populārākā procedūra, protams, bija skalošana – lietā tika likti gan stiprie augu izvilkumi spirtā, gan daudz maigākie novārījumi un uzlējumi.
Īpaši populārs bija ozola mizas novārījums. Starp citu, šis līdzeklis līderu grupā ir joprojām. Mazāk zināms līdzeklis ir matainās kaviļas novārījums. Uzskatīja, ka šis augs mazina smaganu iekaisumu un novērš kariesa veidošanos. Papildus lietoja arī apses mizas novārījumu.
Recepte
15 g žāvētas sasmalcinātas mizas aplej ar 200 ml verdoša ūdens, 15 minūtes karsē uz lēnas uguns, brīdi nostādina, tad izkāš. Ar siltu skalo mutes dobumu.
Tāpat uzskatīja, ka dažu pārtikas produktu košļāšana tīra zobus un atbrīvo zobu starpas no ēdiena paliekām, tādējādi mazinot arī smaganu iekaisuma iespējamību. Par efektīviem zobu tīrītājiem bija atzīti burkāni, āboli, kāposti un selerija.