Plāni
Svarīgi darbā un ikdienas dzīvē izvirzīt prioritātes un robežas. Ja izprotam, kas rada vislielāko apgrūtinājumu vai slodzi, attiecīgi var samazināt liekus stresa raisītājus, nekaitējot prioritātēm. Te var palīdzēt darbu sarakstu izveidošana, lai nezaudētu pārskatu un izvirzītos uzdevumus varētu veikt soli pa solim.
Pārprogrammēšana
Katram ir savi noteikti domāšanas un reaģēšanas paņēmieni jeb shēmas, kas izveidojušās audzināšanas un pieredzes rezultātā. “Itin bieži mēs varam kļūt par šādu shēmu vai šablonu ķīlniekiem. Ja tās laicīgi atpazīst un nomaina pret citām, kas šādas stresa situācijas nerada, stresa situācijas risināt kļūst vieglāk. Tā ir sava veida pieredzes, domāšanas un reakcijas shēmu pārprogrammēšana, un, ja cilvēks reaģē citādāk, arī pretējai pusei nākas savu reakciju mainīt,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite.
Starpbrīži
Pārtraukumi un atslodze ir obligāti nepieciešami, taču tie nerodas paši no sevis. Tāpat kā darbs, projekti un tikšanās, arī atpūta ir jāmāk plānot. Paļauties, ka darbs kādā brīdī kļūs mierīgāks, vai cerēt, ka vadība kādreiz norīkos atpūtā – to var arī nesagaidīt.
Dažādība
Nav noslēpums, ka darba steigā un rutīnā laika ģimeniskām aktivitātēm vai atpūtai kopā ar draugiem paliek aizvien mazāk. Tomēr tieši tādēļ ikdienā jārada iespēja regulārai atpūtai, relaksācijai, fiziskajām aktivitātēm vai mierīgai pastaigai. Svarīgi, lai plānotā atpūta vai fiziskās aktivitātes atšķirtos no darbā darītā – ja darbā visu dienu strādāts pie datora, brīvajā laikā nepieciešamas kustības svaigā gaisā.
Neviens nav ideāls
Ar 80% pietiek, nav nepieciešams 100% – tā skan bieži citēts menedžmenta citāts. Ja šķiet, ka vienmēr var labāk, un attopies, ka vienmēr un visur redzi kļūdas, ir laiks atvadīties no nerealitātes jeb perfekcionisma. Kļūdas ir normāla parādība. Ja cilvēks ir godīgs un atvērts pats pret sevi un citiem, ir gatavs mācīties no kļūdām, viņš iegūst vairāk.
Atbalsts
Jāsaprot, vai veicamais uzdevums ir kā pozitīvs iznākums vai jau pārslodze. Ja tā, tad jāizskata iespējas – varbūt ir nepieciešama palīdzība un atbalsts no malas. Ir vairāki profesionāļi, kas ar šādām situācijām strādā ikdienā un labāk par draugu vai darba kolēģi zinās, kā palīdzēt. Konsultēties var ar dažādiem speciālistiem – sākot ar ārstiem, psihologiem, psihoterapeitiem, un beidzot ar koučiem. Tāpat pienākumus iespējams deleģēt vai uzticēt kādam citam.