“Mana mūža priecīgākā sekundes simtdaļa bija tā, kad es gulēju iespiesta starp 2 tonnas smagu auto un zemi. Lai gan tas izklausās ļoti briesmīgi, bet tā tiešām bija.
Es atguvu samaņu, sapratu, ka guļu iespiesta starp auto karkasu uz zemes. Sapratu arī to, ka esmu iekļuvusi avārijā. Un te, pēkšņi – manas dzīves laimīgākās pāris sekundes…
…Es redzēju savu vīru un dēlu stāvam sveikus un veselus pie auto karkasa! Tik laimīga es nekad mūžā vēl nebiju bijusi.
Tad es zaudēju samaņu…”
Novērtējiet ikvienu dzīves sniegto gaišo stariņu. Pat tad, kad tas, iespējams, būs jūsu pēdējais…