Mēs esam “cietēju” paaudzes turpinājums. Tā vecmāmiņas mācīja mūsu mammas, bet mammas attiecīgā garā audzināja mūs. Kaut arī mēs esam paaudze, kura ir paspējusi nogaršot brīvības garšu.
Mēs it kā atrodamies starp diviem dzirnakmeņiem. Tāpēc visvieglāk ir izlikties par vāju, paslēpties zem galda un atbrīvot sevi no liekiem pienākumiem. Tieši tāpēc vairums sieviešu attiecībās ar vīriešiem izvēlas upura lomu. Protams, bez tā nekā, vajag sev laiku pa laikam iedot atelpas brīdi.
Katra no mums spēj savās smalkajās, trauslajās rociņās noturēt visu pasauli .Tā ir atsevišķa māksla – no vienas puses būt ievainojamai, maigai un glāstošai, bet no otras puses turēt rokās savas dzīves stūri.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!