Vasaras brīvlaiks ir pozitīvā nozīmē satraucošs laiks bērniem – beidzot skolas dienas ir beigušās un var katru dienu pavadīt laukā ar draugiem. Taču šo laiku ar zināmu satraukumu sagaida arī mediķi un apdrošinātāji, jo tieši vasaras laikā īpaši pieaug bērnu traumatisms.
Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company (turpmāk tekstā – BTA) apkopotie dati liecina, ka visbiežāk traumas gūst bērni vecumā no 10 līdz 13 gadiem (30%). Visbiežāk tās ir roku traumas (34%), seko kāju traumas (25%) un galvas traumas (17%). BTA atgādina vecākiem, ka vasaras brīvlaiks nebūt nenozīmē, ka bērnu aizsūtīšana uz laikiem nozīmē brīvdienas pašiem. Tieši vasarā par bērnu drošību ir jārūpējas īpaši, un labākais risinājums ir savu bērnu izglītošana kā izvairīties no traumatisma riska faktoriem.
Šogad bērnu traumatisma pieaugumu veicinājuši arī negaidīti agrie un ilgstoši siltie laikapstākļi: bērni daudz laika pavada rotaļlaukumos, brauc ar riteni, skrituļdēli vai skrituļslidām. Diemžēl aizraujas pārāk, aizmirstot par drošību vai gluži vienkārši nepadomājot par to. Visbiežāk traumas tiek gūtas bez aizsargekipējuma braucot ar divriteni, skrituļslidām un skrituļdēli. Neievērojot drošību, vairums bērnu saskaras ar tādām traumām kā roku lūzumiem, kāju lūzumiem, galvas traumām, nobrāztiem ceļgaliem un elkoņiem, pārsistām lūpām u.c.
BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče: “Esam novērojuši, ka īpaši smagas traumas tiek gūtas, braucot ar skrejriteni pa rampu. Ļoti bīstama atrakcija ir batuts, jo bērni pa to lēkā arī mitrā laikā, kad tas ir slidens. Batuti nedrīkst būt bez aizsargtīkla! Īpaši piesardzību vēlams arī ievērot atpūtā pie ūdenstilpnēm. Tādēļ vecākiem ir ļoti svarīgi atgādināt gan sev, gan saviem bērniem, ka par drošību ir jādomā nemitīgi, un ne tikai šķērsojot ielu, ceļu vai dzelzceļu.”
Nereti bērni mēdz nonākt tādās situācijās, kad bērns savas aizmāršības vai neuzmanības dēļ ar nopietnām traumām tiek nogādāts slimnīcā. BTA aicina vecākus saviem bērniem atgādināt, ka nedrīkst aizmirst noteikumus, kas jāievēro, piedaloties ceļu satiksmē vai šķērsojot ielu, bet arī par piesardzību peldvietās, pagalmos un rotaļu laukumos. Turklāt, pērkot bērnam divriteni, skrituļdēli vai skrituļslidas, noteikti jāiegādājas arī aizsargekipējums. Savukārt bērnam jāatgādina, ka ķivere ir jālieto obligāti vienmēr. Bieži vien atklājas, ka traumas gūšanas brīdī bērnam aizsargekipējuma nemaz nav bijis. Iemesls: netiek lietots vai nav iegādāts vispār.
“Tiesa, apdrošināšanas tirgū ir vērojama pozitīva tendence. Lai gan medicīna Latvijā bērniem tiek nodrošināta par brīvu, vecāki daudz biežāk lemj par labu sava bērna apdrošināšanai no nelaimes gadījumiem. Apdrošināšanu iegādājas gadījumos, kad bērns vasarā dodas uz nometnēm, ceļojumos. Iegādājas arī nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Turklāt vecāki apzinās, ka bērni ir neatkarīgi un aktīvi, tādēļ neparedzētā situācijā varēs saņemt kompensāciju, lai segtu, piemēram, neparedzētus ārstēšanas izdevumus,” stāsta I. Danče.