Vienkāršs piemērs: bērns neveikli nokritis no šūpolēm, sētas vai vienkārši paslīdējis un atsities ar muguru pret zemi. Pēc tam tūlīt pat piecēlies, ar roku paberzējis sāpošo vietu, nedaudz paraudājis, un… pēc laiciņa starpgadījums jau ir aizmirsts. Lai nesaņemtu rājienu, viņš vēlāk neko nestāsta vecākiem. Bet pēc kāda laika mugura sāk sāpēt, un iemesli tam var būt ļoti nopietnas mugurkaula traumas.
Tāpēc, ja bērnam sākusi sāpēt mugura vai vecāki pat redzējuši, ka bērns nokrīt, nevajadzētu atlikt vizīti pie ārsta.
Kaulu lūzumi un plīsumi, protams, ir ļoti nopietna lieta, taču lielākoties bērni no lauka mājās atgriežas ar zilumiem, puniem, nobrāzumiem vai sagriezumiem.
Arī visas šīs traumas nedrīkst atstāt bez uzmanības, jo katra no tām var būt par iemeslu nopietnākām sekām. Pat parasts zilums (hematoma) var izraisīt sarežģījumus. Jebkuram sasitumam vismaz uz stundu jāpieliek kaut kas auksts, bet pēc tam jāuzvelk joda tīkliņš. Ja traumēta locītava, vēlams pāris dienu aplikt elastīgo saiti.
Runājot par skrambām un nobrāzumiem, jāteic, ka pretēji vispārpieņemtajam uzskatam brūces nedrīkst piededzināt ar jodu.
Ar jodu apstrādā tikai ādu ap brūci, bet pašu brūci – ar briljantzaļo šķīdumu vai ūdeņraža pārskābi. Vēlama arī vakcīna pret stinguma krampjiem.
Ieteikumi vecākiem
* Jau agrā bērnībā bērnam saprotamā valodā jāmāca ceļu satiksmes noteikumi. Bērni visu ātri uztver un saprot, un šī informācija pamazām viņos uzkrāsies.
* Ja bērns ir aizrāvies ar skrituļošanu u. tml., nopērciet viņam ķiveri, ceļu un elkoņu aizsargus. Statistika pierādījusi, ka šie drošības līdzekļi par 40–45% samazina nopietnu traumu iespējamību.
* Kad bērns no lauka atgriezies mājās, viņš neuzkrītoši jāiztaujā, vai cita starpā nav arī kritis un sasities.
* Nebariet bērnu, ja viņš krītot ir saplēsis vai sasmērējis apģērbu, jo nākamajā reizē viņš krišanas faktu centīsies noslēpt un izdomās kādu citu ticamu iemeslu.
* Bērns jābrīdina, ka skraidīt pa augstu biezu zāli ir bīstami, – tajā ir grūti pamanīt metāllūžņus, stikla lauskas, akmeņus.