Saldā sulīgā paprika izdaiļo jebkura veikala vitrīnu. Piesātināti zaļā ar dažu iesārtu svītriņu sānos, viscaur purpursarkanā un koši dzeltenā pamanāmas jau pa gabalu. Skaties un priecājies. Sliktāki par papriku nav arī dedzinoši asie pipari, turklāt katrs no tiem ir labs savā veidā.
Ko mēs zinām par pipariem?
Sarkanos smaržīgos piparus bezmaz visā Eiropā audzēja jau XVI–XVII gadsimtā, tiesa – iesākumā tikai kā dekoratīvu un ārstniecības augu.
Pipara dzimtene ir Centrālā Amerika, un par tā parādīšanos Eiropā jāpateicas Kolumbam. Vispirms tos sāka audzēt Spānijā, pēc tam arī citās valstīs.
Lai neapjuktu piparu daudzveidībā, jāzina, ka asie un saldie pipari pieder vienai – sarkano piparu – sugai. Saldās šķirnes pirmoreiz tika izveidotas Bulgārijā un Ungārijā, bet pēc tam to paveidu radās arvien vairāk un vairāk. Kopš tiem laikiem pipari kā dārzeņi guvuši pelnīti augstu atzinību.
Daudziem cieņā ir arī rūgtie un asie sarkanie pipari – tos gan svaigā veidā, gan kaltētus galvenokārt izmanto dažādu piedevu gatavošanai. Arī aso piparu šķirņu ir ļoti daudz, un to garša svārstās no vāji asas ar saldenu piegaršu līdz ugunīgi dedzinošai, ko spēj izturēt tikai “īsts mačo”.
Veselības avots
Pateicoties augstajam gaistošo ēterisko eļļu saturam, kas rosina apetīti un aktivizē vielmaiņas procesus, saldo piparu garšu un aromātu nav iespējams sajaukt ne ar ko citu. Papriku iesaka novājinātiem cilvēkiem, kuriem nepieciešams ātri atjaunot spēkus un vitamīnu krājumus organismā.
Saldajos piparos jeb paprikā ir tik daudz vitamīnu un mikroelementu, ka, lai apmierinātu organisma vajadzības, varētu iztikt tikai ar to vien. Bet askorbīnskābes satura ziņā paprika ir pārspējusi absolūti visas dārzeņu kultūras un var sacensties vienīgi ar upenēm.
Pateicoties tam, ka paprika ir bagāta ar P vitamīnu (rutīnu), tā palīdz askorbīnskābei uzkrāties organismā, stiprina asinsvadu sieniņas un pat atvieglo staru slimības gaitu.
Apēdot 1–2 paprikas dienā, cilvēka organisms pilnībā piesātinās ar C un P vitamīnu. Arvien populārāka paprika kļūst, pateicoties tās sastāvā esošajai folijskābei, nikotīnskābei, B6 vitamīnam.
Nogatavošanās periodā paprika uzkrāj sevī arvien vairāk karotīna un kļūst sarkana, tāpēc visiem, kas vēlas saglabāt skaistu ādu un labu redzi, ieteicams iegādāties pilnībā nogatavojušos sarkanās krāsas papriku vai gandrīz nobriedušu dzeltenās krāsas papriku.
Sarkanā un dzeltenā paprika ne tikai padara krāsainākus salātus, bet arī bagātina to garšas buķeti. Toties pildīšanai un konservēšanai piemērotākas ir vēl nenogatavojušās pākstis no gaiši zaļas līdz tumši zaļai krāsai.
Paprika ārstē arī mazasinību, jo tajā ir daudz mikroelementu: dzelzs, cinks (šajā ziņā no visiem dārzeņiem pārāki ir tikai ķiploki), mangāns, varš, fluors, jods, kālija, kalcija, magnija un nātrija savienojumi.
Sula – skaistumam
Ne tikai sievietēm, bet visiem, kas grib ilgi saglabāt pievilcību un izskatīties jauni, grib, lai mati spīdētu, nagi būti dabīgi sārti un stipri, bet āda – tvirta, paprikas sula aizstās jebkuru “skaistuma vitamīnu” kompleksu.
Pateicoties paprikā esošajām vielām, īpaši C vitamīnam un cinkam, āda attīrās, normalizējas ādas tauku dziedzeru darbība, pārstāj lūzt nagi un mati.
Paprikas sula, sajaukta ar burkānu sulu, palīdz attīrīt ādu no pigmentācijas plankumiem, bet, ja šim maisījumam vēl pievieno spinātu sulu, nebūs problēmu ar zarnu traktu, jo dzēriens novērš gāzu veidošanos un kolikas.
Vēl paprikas sula ļoti būtiski palīdz asinsvadiem, tāpēc to ieteicams iekļaut ēdienkartē cilvēkiem, kas sirgst ar vēnu varikozi, tromboflebītu, aterosklerozi, hipertoniju un arī diabētu.