To, ka vīģeskoka lapas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka ādu, zinātnieki atklāja pavisam nesen. Piemēram, šā auga sula un ēteriskās eļļas nomāc dažu sēnīšu un baktēriju vairošanos.
Preparāts furalēns, ko iegūst no vīģes lapām, tiek ieteikts plikpaurības veidošanās gadījumos. Vīģes lapas satur arī kumarīnu – vielu, kas paaugstina organisma jutību pret saules radiāciju.
Armēņu tautas medicīnā vīģes augļu sulu izmanto pret pinnēm un kā lielisku brūces dziedējošu līdzekli.
Lai ātrāk sadziedētu apdegumu, svaigas vai žāvētas vīģes sīki sasmalcina un, atšķaidot ar nelielu daudzumu silta ūdens, pagatavo putriņu.
Atbrīvoties no ādas niezes palīdz krēmi un ziedes, ka gatavotas un vīģes lapu bāzes, bet nodzīt kārpas var ar svaigu no lapas vai negatava augļa izspiestu sulu.
Tāpēc, ja kādreiz nākas būt reģionos, kur vīģes aug, ieteicams ne tikai nobaudīt gardos augļus, bet arī izmantot izdevību, lai paārstētu ādu un kaut nedaudz lapu atvestu uz mājām priekšdienām.