Lielās, gandrīz vai caurspīdīgās un ar apbrīnojami garšīgu sulu pildītās ogas tiek dēvētas par ziemeļu vīnogām. Patiesi, šis daudzu dārzu neatņemamais iemītnieks ne ar ko nav sliktāks par izdaudzināto dienvidnieku. Tās ir vērtīgas visam organismam.
Ādai – regulē vielmaiņu.
Vairogdziedzerim – satur daudz joda.
Hipertonijas, aterosklerozes un citu sirds-asinsvadu slimību ārstēšanai – satur asinsspiedienu pazeminošus, kapilārus nostiprinošus un sklerozi mazinošus aktīvos savienojumus.
Vielmaiņas noregulēšanai un liekā svara novēršanai – ieteicams ogu triecienkurss. Ierobežojot ierasto uzturu, 3–4 nedēļas katru dienu apēst 0,5–1 kg ogu.
Aknām, nierēm, gremošanai – iedarbojas kā žulti un urīnu dzenošs līdzeklis, veicina vēdera izeju un nostiprina asinsvadus.
Organisma attīrīšanai – izvada smago metālu sāļus. Tumšajās ogās ir P vitamīns un daudz pektīnvielu, tāpēc ērkšķogas savā ēdienkartē jo īpaši vajadzētu iekļaut pilsētniekiem.
Dažas ērkšķogu receptes
Viegls vēdera izeju mīkstinošs un sāpes mazinošs līdzeklis hroniska aizcietējuma gadījumā: 1 glāzi ogu aplej ar karstu ūdeni, vāra uz lēnas uguns 10 minūtes, tad izkāš un dzer pa 50 g 4 reizes dienā.
Savelkošs līdzeklis pret caureju: 2–3 nedēļas regulāri katru dienu jāēd svaigas ogas.
Žulti dzenošs līdzeklis kuņģa koliku gadījumā: pēc maltītes jāapēd 50–100 g svaigu ogu.
Liekā holesterīna izvadīšanai: 6 mēnešus regulāri 3 reizes dienā jāizdzer 100 g ērkšķogu uzlējuma (vai kompota ar minimālu cukura daudzumu).
Uzmanību! Ērkšķogas nedrīkst lietot diabēta slimnieki, bet enterokolīta gadījumā to miziņa un kauliņi var izprovocēt slimības saasināšanos.