Vasaras karstie mēneši ir laiks, kad īpaši aktivizējas bites, lapsenes un irši, – ne vienam vien neuzmanīgajam nācies izjust šo kukaiņu nepatīkamo dzēlienu. Lai gan lielākoties bišu, lapseņu un arī iršu dzēlieni izraisa vien vieglu tūsku, apsārtumu un niezi, sākoties alerģiskai reakcijai, diemžēl sekas mēdz būt arī daudz nopietnākas. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) jūlija beigās saņēmusi atlīdzības pieteikumu, kad kādam vīrietim pēc irša dzēliena iestājies anafilaktiskais šoks un viņš diemžēl miris.
“Kukaiņu dzēlieni un to izraisītās alerģiskās reakcijas Latvijā nav retums. Sevišķi vasaras otrajā pusē, kad tiek novākta augļu un ogu raža un ir aktīvākais ievārījumu gatavošanas laiks. Tas nozīmē, ka šajā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem, jo diemžēl ir gadījumi, kad kukaiņa kodums nebeidzas tikai ar tūsku, niezi un apsārtumu, bet mēdz būt daudz nopietnākas sekas – var iestāties anafilaktiskais šoks vai pat nāve. It īpaši bīstamas ir situācijas, ja lapsene iedzeļ mutē vai rīklē, kukaini nepamanot ēdienā vai dzērienā,” komentē Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja, norādot, ka BALTA pēdējos trijos gados ir saņēmusi trīs atlīdzības pieteikumus, kad irša vai lapsenes kodiens diemžēl beidzies letāli.
Situācijas, kurās cilvēki tiek sadzelti, ir visdažādākās un pārsvarā ļoti ikdienišķas. Gadās, ka, pļaujot zāli, tiek sapļauti pūžņi, vai tie tiek izjauki, veicot uzkopšanas darbus mājas teritorijā. Nepatīkami dzēlieni bieži notiek, kad vasaras izbraukumos pie dabas līdzi tiek ņemti augļi, ar kuriem mutē nereti nokļūst arī kukaiņi. Siltajā laikā jo īpaši jāuzmana dzēriena trauks, kurā kukainis var būt iekritis: bīstamākās ir skārdenes un tumšas pudeles, kurās kukainis nav redzams.
“Uzmanīties un izvairīties vajadzētu gan no iršiem un lapsenēm, gan no bitēm, jo no visu trīs šo Latvijā izplatīto kukaiņu dzēlieniem var rasties alerģiskas reakcijas. Bīstamākie ir irši, jo tie ir pēc izmēriem lielākie un līdz ar to arī toksiskās vielas, ko tie ar dzēlienu ievada cilvēka organismā, ir stiprākas, izraisot spēcīgākas reakcijas. Retos gadījumos diemžēl arī anafilaktisko šoku – sistēmisku reakciju uz kukaiņa toksisko vielu, kas izpaužas asinsvadu, elpošanas un kardiovaskulārās sistēmas bojājumā un diemžēl ir ar augstu nāves risku, jo attīstās ļoti strauji,” brīdina Ludmila Ivančenko, Capital Clinic Riga infektoloģe un hepatoloģe, norādot, ka galvenās anafilaktiskā šoka pazīmes ir pēc koduma strauji attīstījusies svīšana, pampums, ģīboņa sajūta. Šādās situācijās laika dzīvības glābšanai ir ļoti maz, tāpēc jārīkojas operatīvi – jāizsauc ātrā palīdzība vai, ja kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams, cietušais nekavējoties jāved uz slimnīcu.
Par laimi visbiežāk kukaiņu kodumi gan izraisa vien nelielu lokālo tūsku, apsārtumu un niezi. Šādos gadījumos infektoloģe iesaka izmantot ledu un pretalerģisko ziedi.
Lai pasargātu sevi no kukaiņu kodumiem, BALTA un Capital Clinic Riga infektoloģe Ludmila Ivančenko iesaka:
• Vasaras laikā dzērieniem no skārdenēm, pudelēm un citiem traukiem izmantot salmiņus, jo tie gandrīz simtprocentīgi pasargās no kukaiņu bīstamajiem dzēlieniem mutes dobumā un rīklē;
• Bērniem iespējams iegādāties un izmantot burciņas vai krūzes ar vāciņu un salmiņu, kas ir gan mazajiem interesantas, gan drošas;
• Izvairīties no staigāšanas ar basām kājām jo īpaši zem augļu kokiem, kur lapsenes sastopamas visvairāk;
• Nekad pašiem nemēģināt likvidēt lapseņu vai iršu pūžņus, bet gan uzticēt šo uzdevumu speciālistiem, kas to paveiks profesionāli un droši;
• Dodoties pie dabas ogot, sēņot, strādāt vai atpūsties dārzā, vilkt apģērbu ar garām piedurknēm un bikšu starām, kā arī izmantot repilentus – ziedes un dezodorantus pret kukaiņu kodumiem.