Pupiņas ir pākšaugu kultūra, kuras dzimtene ir Amerika. Itāļu jūrasbraucēji šos augus ieveda no Centrālās un Dienvidamerikas. 1556. gadā pupiņas daudzos Itālijas novados jau audzēja podiņos. Drīz tās ieveda arī Francijā. Mūsdienās pupiņas audzē visos kontinentos, bet to šķirņu skaits pat nav nosakāms.
Pie mums audzē gan lielās raibās, gan baltās dārza pupiņas, kāršu, pākšu pupiņas, cūkupupas…
Ļoti veselīgas ir cūkupupas: 100 g novārītu pākšu ir 1,5–3 g olbaltumvielu, ap 5 g dažādu cukuru, 20–25 mg C vitamīna, arī daudz karotīna, B grupas vitamīnu, minerālsāļu un citu derīgu vielu.
Pupiņas uzturā lieto gan kā pamatēdienu, gan kā piedevu.
Tās vāra sālītā ūdenī, sautē, apcep sviestā un panē.
Augu eļļā ceptas pupiņas, kam pievienota tomātu mērce, ir teicams aukstais ēdiens.
Jaunas pupiņu pākstis var sasaldēt un konservēt.
Tikai viens brīdinājums: pupiņas nedrīkst ēst zaļas, jo pākstis satur indīgas vielas, kas spēj izraisīt saindēšanos.
Termiski apstrādājot, šīs vielas noārdās, taču pilnīgai drošībai pupiņas jāvāra samērā ilgi.