Latvijā ir veikts pētījums, kurš pierāda fizisko aktivitāšu pozitīvo nozīmi vēža ārstēšanas procesā. Pētnieku grupa no Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Onkoloģijas centra 2017. gada oktobrī uzsāka pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot, kā spēka treniņi ietekmē krūts vēža pacientu atveseļošanās procesu.
Par to, kāpēc tika uzsākts šāds pētījums un kādi ir līdzšinējie rezultāti, kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” ietvaros stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes doktorants un fizisko aktivitāšu fiziologs Rūdolfs Cešeiko.
Kā radās ideja pētīt fizisko aktivitāšu nozīmi onkoloģijas pacientiem?
Esmu fizisko aktivitāšu fiziologs. Fiziskās aktivitātes ir mans medikaments, tāpēc mani vienmēr ir interesējusi saistība starp kustību un veselību. Mana nodarbošanās nav liekama vienā maisā ar sportu un fitnesu. Mani interesē, kā fiziskās aktivitātes ietekmē iekšejos procesus organismā – asinsvadus, plaušas, muskuļus, nervu sistēmu.
Kad studēju maģistrantūrā Norvēģijā, man piedāvāja iesaistīties pētījumā, kurš analizēja saistību starp fiziskām aktivitātēm un onkoloģiju. Krūts vēža pacientēm pēcoperācijas periodā, uzsākot ķīmijterapiju, tika izstrādāta īpaša fizisko aktivitāšu programma, kuras mērķis bija stiprināt ķermeni un tādējādi uzlabot ārstēšanas rezultātus. Diemžēl šī programma neizrādījās tik veiksmīga, kā cerēts, jo slodze bija pārāk mērena. Man bija hipotēze, ka slodzei jābūt daudz lielākai, tāpēc nolēmu arī savu doktora darbu veltīt šai jomai. Mana doktora darba tēma ir “Maksimālais spēka treniņš krūts vēža pacientēm ārstēšanās procesa laikā”.
Pastāstiet vairāk par savu ikdienas darbu un spēka treniņiem!
Mans ikdienas darbs paiet Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļā, kur es vadu spēka treniņus krūts vēža pacientēm. Treniņi tiek uzsākti 2 – 3 nedēļas pēc operācijas un ilgst 3 mēnešus. Vienas nodarbības ilgums ir 25 minūtes.
Iesākumā mēs pārbaudām, cik kilogramus sieviete var pacelt vienu reizi. Pēc tam tiek izstrādāta individuāla programma katrai pacientei. Mēs izmantojam augstas intensitātes slodzi, kas ir 85 – 90% no sievietes maksimālajām spējām.
Maksimālais spēka treniņš notiek apakšējām ekstremitātēm, galvenokārt tiek trenēti kāju muskuļi, kas salīdzinoši ar citiem muskuļiem ir ļoti lieli. Kājās ir apmēram puse ķermeņa muskulatūras. Pēc operācijas vēl diezgan ilgu laiku notiek dzīšanas process, tāpēc ar ķermeņa augšdaļu strādāt nevaram. Mūsu treniņa programma saucas “4×4 maksimālais spēka treniņš”. Iesākumā ir iesildīšanās, un tad 4 piegājieni, kuros katrai sievietei ir jāpaceļ savs maksimālais svars.
Lai lasītu raksta turpinājumu, šķiriet nākamo lapu!