Pats izplatītākais iemesls vizītei pie stomatologa ir sāpošs zobs. Daudz retāk zobārsta kabineta durvis tiek vērtas profilakses nolūkos, lai laikus atklātu un novērstu tos vai citus defektus. Bet tādam “sīkumam” kā smaganu asiņošana uzmanību pievērš tikai retais, kaut gan patiesībā tā ir nopietnas slimības – parodontozes – pazīme.
Ilgu laiku uzskatīja, ka parodontoze galvenokārt veidojas tikai tiem cilvēkiem, kas dzīvo kaut kur tālu ziemeļu rajonos un kuriem būtiski pietrūkst svaigu augļu un dārzeņu. Taču tad noskaidrojās, ka slimības rašanās cēlonis var būt ne tikai vitamīnu trūkums organismā, bet arī zobakmens veidošanās un kā sekas pēc izrautiem zobiem (atlikušajiem zobiem košļāšanas laikā nākas strādāt ar pārslodzi).
Parodontoze ir paradonta (audi ap zoba sakni) slimība, kam raksturīga progresējoša zobu ligzdiņu kaulaudu uzsūkšanās, kas ir zobu izkustēšanās un izkrišanas cēlonis, kā arī turpmāka zobu ligzdiņu un smaganu sastrutošana.
Slimību izraisa paradonta barošanās traucējumi, kas saistīti ar traucējumiem nervu sistēmā un paradonta asinsvados. To rosina vielmaiņas traucējumi, hipovitaminozes, infekcijas slimības un iekšējās sekrēcijas traucējumi, bet īpaši – mutes dobuma higiēnas neievērošana.
Slimība var attīstīties gan lēnām, gadiem ilgi neizraisot ne sāpes, ne citus pamanāmus simptomus, gan samērā strauji. Slimības sākumposms parasti ir gandrīz nepamanāms. Reizēm parādās sūrstošas, niezošas un pulsējošas sajūtas smaganās, pēc tam sāk atklāties zobu kakliņi, dažkārt smaganas nedaudz uztūkst.
Ielaistos gadījumos sākas smaganu iekaisums ar strutu izdalīšanos, zobi atklājas arvien vairāk, un zobi kustas spēcīgāk.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!