Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošana sākās maijā, tās mērķis ir paaugstināt personas datu aizsardzības līmeni, kas nozīmē pārdomāti, atbilstoši prasībām izturēties pret klientu, sadarbības partneru datiem, to ieguvi, apstrādi un uzglabāšanu. PrivatBank veica aptauju, lai noskaidrotu klientu domas par personas datu aizsardzību.
83% aptaujāto atzina, ka viņus satrauc personas datu nonākšana atklātībā. 17% par to nesatraucas. Vecuma grupā 18-34 gadiem visi respondenti atzīmēja, ka satraucas par datu nonākšanu atklātībā. Vecuma grupā no 35-44 gadiem satraukums ir 99% respondentu vidū. 45-54 gadus jauno respondentu starpā 89% atzina, ka šis jautājums viņus satrauc, savukārt tikai 39% aptaujāto par to satraucas vecumā no 55-64 gadiem, nākamajās vecuma grupās no 65-85 gadiem par to satraucas tikai pāris procenti.
Daži respondenti savu satraukumu par datu nonākšanu atklātībā argumentēja ar līdzšinējo pieredzi, ka pēc automašīnas numura ir uzzināti tālruņa numuri, dzīvesvietas adrese. Šādi atgadījumi radot nedrošības sajūtu.
Lai gan pēdējā laikā masu medijos ir daudz informācijas par Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu, par to ir dzirdējuši 69% respondentu.
Aicinām respondentus pēc svarīguma pakāpes sarindot tos personas datus. Pirmajā vietā 87% respondentu ierindoja pases datus, otrajā vietā 72% – finansiālo stāvokli, trešajā vietā – faktisko vai deklarēto dzīves vietu (59%), ceturtajā – tālruņa numuru (50%), piektajā – vārdu, uzvārdu (37%) , pēdējā vietā (13%) – ģimenes stāvokli.
5 svarīgāko sensitīvo personas datu aizsardzībā kā visbūtiskākos respondenti atzīmēja biometriskos datus (pirkstu nospiedumi, sejas digitālais attēls, fizisko īpašību un rādītāju kopums), 73% otrajā vietā ierindoja ziņas par veselības stāvokli, trešajā vietā 50% respondentu ierindoja informāciju par politiskajiem vai filozofiskajiem uzskatiem un ziņas par seksuālo dzīvi, 33% kā ceturto svarīgāko atzīmēja etnisko izcelsmi, piektajā vietā 31% ierindoja reliģisko pārliecību. Kā pēdējā tika minēta informācija par dalību arodbiedrībā.
58% respondentu norādīja, ka agrāk savus personas datus esot snieguši vienmēr, kad to prasīja, bet tagad noskaidro – vai patiešām nevar iztikt bez datu fiksēšanas. 26% vienmēr sniedz personas datus, bet 16% nesniedz.
PrivatBank Risku direktors Sandris Straume uzsver, ka attīstoties tehnoloģijām, datu iegūšana un apstrāde kļūst arvien nozīmīgāka, jo apstrādājot datus ar klienta akceptu, ir iespējams piedāvāt klientam piemērotākus pakalpojumus.
Savukārt klientiem, pateicoties jaunajam regulējumam personas datu aizsardzības jomā, ir plašākas iespējas kontrolēt, kādi personas dati tiek apstrādāti, uzglabāti vai dzēsti, taču arī pašiem joprojām ir uzmanīgi jāattiecas pret savu datu sniegšanu dažādās vietnēs.