72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, ka darba intervijā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Visvairāk palielinājies to gadījumu skaits, kuros alga neatbilst apsolītajam.
Aptaujā “Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, ka darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā?” 28% respondentu apstiprinājuši, ka darba pienākumi izrādījušies plašāki/citādāki, nekā tika minēts intervijā, 27% aptaujāto norādījuši, ka darba alga nav atbildusi solītajam, 10% aptaujas dalībnieku skaidrojuši, ka darba grafiks atšķīries no tā, kas ticis minēts intervijā, savukārt 7% respondentu atzīmējuši atbilžu variantu “Jā, nesaņēmu solītos labumus (apdrošināšana, apmaksātas virsstundas u.c.)”.
Tikmēr 28% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka intervijas laikā sniegtā informācija pilnībā atbildusi reālajai situācijai.
Salīdzinot ar 2017. gada aptaujas datiem, par 4% ir palielinājies tādu gadījumu skaits, kad pēc stāšanās amatā alga neatbilst intervijā solītajam. Pagājušajā gadā uz šo problēmu norādīja 23% respondentu. Tikmēr par 6% ir samazinājies situāciju skaits, kad reālajā darba vidē pienākumi ir plašāki vai citādāki, nekā solīts sākumā. Pērn par šo problēmu sūdzējās 34% aptaujas dalībnieku.
Tāpat, salīdzinot ar aptaujas rezultātiem pirms gada, par 2% ir palielinājies situāciju biežums, kad darba intervijā tiek solīti dažādi labumi, kas pēc stāšanās amatā netiek saņemti. Par 1% pieaudzis gadījumu skaits, kad darba grafiks realitātē atšķirtas no solītā.
Kopumā, salīdzinot ar situāciju pērn, par 1% ir samazinājies atbilžu skaits, kurās respondenti norāda, ka intervijas laikā sniegtā informācijai pilnībā atbilda reālajai situācijai. 2017. gadā šim atbilžu variantam piekrita 29% aptaujāto.
“Biežākais šādu situāciju cēlonis ir neizrunāti jautājumi darba intervijās,” aptauju komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. “Ne tikai paši darba devēji nereti neizklāsta visas ar amata pienākumiem un atalgojumu saistītās nianses, bet arī paši potenciālie darbinieki kautrējas uzdot “neērtus” jautājumus.”
K. Kolosovs skaidro – darba devējs intervijā vienmēr centīsies savu pārstāvēto uzņēmumu prezentēt no labākā skatpunkta, kā arī uzsvērt konkrētā amata ieguvumus un augstākos iespējamos sasniegumus, lai ieinteresētu potenciālo darbinieku. Retāk tiek runāts par amata “ēnas pusēm”, un izvairīgāk pieminēts atalgojuma “starta” jeb zemākais punkts. Tieši tādēļ potenciālajam darbiniekam ir jābūt gatavam arī pašam uzdot detalizētus jautājumus, ja darba devējs nav sniedzis pilnvērtīgu informāciju. K.Kolosovs aicina darba meklētājus pirms intervijas rūpīgi iepazīt uzņēmumu, kā arī ne tikai sagatavot atbildes sevis prezentēšanai, bet arī jautājumus, kurus uzdot par konkrētā amata niansēm. Tikpat neatņemama sadaļa ir arī iepazīšanās ar darba līgumu. Pirms to parakstīt, ir jāizrunā visas neskaidrie jautājumi. “Darba devēja pienākums ir nodrošināt darbinieku ar pilnvērtīgu informāciju par konkrētā amata pienākumiem, atalgojumu, virsstundu darbu un citām niansēm,” uzsver K.Kolosovs.
Aptaujas dati arī liecina, ka apsolīto atalgojumu biežāk nesaņem gados jauni darbinieki jeb strādājošie vidēji līdz 35 gadu vecumam. Tikmēr neatbilstības apsolīto darba pienākumu apjoma ziņā izteiktāk piedzīvo sievietes vecumā līdz 35 gadiem. Tajā pašā laikā daiļā dzimuma pārstāves ir arī noteicošajā vairumā starp strādājošajiem, kuriem darba intervijā apsolītais ir atbildis arī realitātē.
Aptaujā iezīmējas tendence, ka iepriekš kāroto darba algu biežāk nesaņem apkalpošanas, rūpniecības, ražošanas un transporta, loģistikas nozarēs strādājošie. Savukārt gaidītais atbilst realitātei lielai daļai pārdošanas, asistēšanas, administrēšanas un informācijas tehnoloģiju jomās strādājošajiem.
CV Market aptaujā “Vai Jums ir nācies saskarties ar situāciju, ka darba intervijas laikā piedāvātais neatbilst realitātei pēc stāšanās darbā?” kopumā piedalījās 633 respondenti vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem.