15% Latvijas jauniešu maldīgi tic, ka rīcība internetā tiek mazāk uzraudzīta, tāpēc var atļauties vairāk nekā bezsaistē, rāda aptauja*. Baudot mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības, der atcerēties, ka arī internetā tāpat kā reālajā dzīvē, pastāv likumi, kurus pārkāpjot ir jāuzņemas ne tikai morāla, bet arī likumiska atbildība.
Samsung Skola nākotnei veiktā aptauja liecina, ka interneta vidē jaunieši atļaujas vairāk nekā reālajā dzīvē. Gandrīz puse jauniešu atzīst, ka jūtas brīvāk, jo otrs cilvēks nav redzams, 42% uzskata, ka internetā var palikt anonīms, turklāt 15% jauniešu tic, ka rīcība internetā tiek mazāk uzraudzīta, tāpēc var atļauties vairāk. Tāpat 37% atzinuši, ka īpaši neizvērtē saturu, ko ievieto internetā, bet vadās pēc sajūtām.
“Mūsdienu viedierīces un tehnoloģiskie risinājumi sniedz gandrīz neierobežotas iespējas, radot sajūtu, ka visa pasaule ir rokas stiepiena attāluma un atļauts ir viss. Internetā iespējams sūtīt ziņojumus, kas ātri var sasniegt plašu cilvēku loku, brīvi iesaistīties diskusijās un paust viedokli, turklāt radot ilūziju, ka varam palikt anonīmi. Diemžēl tikpat viegli ir tiešsaistē teikt un darīt lietas, ko klātienē mēs nekad neatļautos – izveidot viltus profilu, pievienot rupjus un aizskarošus komentārus rakstiem un publiskiem ierakstiem sociālajos tīklos, kā arī lejupielādēt nelicenzētu mūziku vai video. Tomēr nepārdomātai uzvedībai, kā arī aizvainojošiem jokiem tiešsaistē nav vietas,” uzsver Egle Tamelīte, Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā.
“Tieši tāpat kā reālajā vidē, arī internetā ir jāievēro noteikumi, bet diemžēl jāsecina, ka pusaudži nepietiekami novērtē savas darbības interneta vidē. Daudzi maldīgi uzskata, ka uzvedība virtuālajā vidē netiek kontrolēta vai sodīta. Piemēram, saistībā ar nepilngadīgo personu seksuāla rakstura materiāla apriti, kas ir aizliegta ar likumu, – pusaudži šādus materiālus dažkārt kā joku mēdz pārsūtīt viens otram dažādās saziņas vietnēs. Taču ne visi apzinās, ka šādā situācijā tie vienlaikus var kļūst gan par cietušo, gan likumpārkāpēju. Aicinu pusaudžus padomāt, vai viņu ikdienas interneta uzvedība neatstās negatīvu iespaidu ne tikai uz savu, bet arī citu turpmāko dzīvi,” vērš uzmanību Dace Landmane, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes galvenā inspektore.
Lai nepārdomāta uzvedība tiešsaistē nebeidzas ar likumsargu klauvējienu pie durvīm, Samsung Skola nākotnei sadarbībā ar Valsts policiju apkopojusi nodarījumus jeb uzvedības riskus internetā, kuriem piemērojama gan administratīvā, gan kriminālā atbildība.
1. Pazemošana un emocionālā vardarbība. Kibermobings jeb emocionālā pazemošana internetā var izpausties kā rupji, personu aizskaroši teksti, foto vai video, kas izplatīti ar mērķi pazemot un izsmiet konkrētu personu. Par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 400 EUR. (LAPK 172.2 pants).
2. Goda un cieņas aizskaršana. Apzināti izplatīta nepatiesa un nomelnojoša informācija ir personas goda un cieņas aizskārums, par ko paredzēta gan civiltiesiskā, gan kriminālatbildība. Likums paredz – ja tiek radīts morāls kaitējums, personai ir tiesības vērsties tiesā pret personu, kas ir aizskārusi godu un cieņu pieprasot kompensāciju. (Civillikuma 1635. pants). Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana) var piespriest piespiedu darbu vai naudas sodu. (Krimināllikuma 157. pants).
3. Nelikumīgas darbības ar personas datiem. Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, piemēram, identitātes zādzību (svešu e-pastu izmantošanu), datu bloķēšanu vai dzēšanu var tikt izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods no 70 līdz 570 EUR (LAPK 204.7 pants). Būtiska kaitējuma rezultātā var draudēt arī kriminālatbildība (Krimināllikuma 144., 145.pants).
4. Rasisma un naida kurināšana. Nepārdomāti komentāri pie ziņu portālu rakstiem, sociālajos tīklos un mājaslapās, kas diskriminē rasu vai etniskās piederības dēļ, var draudēt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbiem vai naudas sodu (Krimināllikuma 149.1 pants).
5. Pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšana. Pat joka pēc izplatīts seksuāla rakstura materiāls, var draudēt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu, ja tajā redzama nepilngadīga persona un ja ar to radīts būtisks kaitējums.
6. Autortiesību pārkāpumi. Izmantojot citu radītus autordarbus – attēlus, fotogrāfijas, audiovizuālus materiālus, u.c., un nenorādot atsauci uz autoru vai tīšuprāt uzdodot darbu par savu, tiek pārkāptas autortiesības. Likums paredz, ka autortiesību un blakustiesību pārkāpšanas gadījumā vaininiekam var tikt uzlikts naudas sods līdz 70 EUR (LAPK 155.8 pants), vai būtiska kaitējuma nodarīšanas rezultātā var draudēt kriminālatbildība (Krimināllikuma 148.pants).
“Pieaugot tehnoloģiju nozīmei mūsu ikdienas saskarsmē, ir svarīgi stāstīt par to, kā interneta vidē pasargāt sevi un savus tuvākos. Lai tehnoloģiju lietošana nesagādātu nepatīkamus pārdzīvojumus, ne tikai pusaudžiem, bet arī pieaugušajiem ir jābūt informētiem par ētisku, atbildīgu un likumus cienošu uzvedību virtuālajā vidē,” saka E. Tamelīte.