Kā sadzīvot ar hronisku žultspūšļa iekaisumu, lai varētu pat aizmirst, ka tāda kaite kā holecistīts vispār eksistē.
Korekcijas ēdienkartē
Pirmām kārtām no ēdienkartes jāsvītro jebkura trekna gaļa: gan cūkgaļa, gan aitas gaļa. To vietā ieteicams lietot teļa, trušu vai putnu (vistu, tītaru) gaļu. Turklāt putnu gaļa gatavojama bez ādiņas, jo tieši tā satur visvairāk tauku.
Holecistīta slimnieki nedrīkst ēst arī gaļas buljonus. Pirmie ēdieni jāgatavo uz putraimu vai dārzeņu novārījuma bāzes, tikai reizēm var sevi palutināt ar kādu piena vai augļu zupu.
Jāatsakās arī no spirtotajiem dzērieniem, un tas attiecas uz jebkuru alkoholu – sākot no vieglajiem gāzētajiem kokteiļiem, vīniem un beidzot ar degvīnu, konjaku, viskiju. Pat neliels daudzums alkohola spēj izraisīt slimības saasināšanos. Tāpēc labāk no vilinošās glāzītes atteikties, nekā pēc tam mocīties sāpēs.
Obligāti uzmanība pievēršama arī parastajam sviestam, jo arī tā lietošanu uzturā nepieciešams kontrolēt. Cilvēks, kas slimo ar holecistītu, dienā drīkst apēst ne vairāk kā 30–35 gramus šā produkta. Pārējais nepieciešamais tauku daudzums jāsaņem no augu eļļām – tās izmaina žults struktūru un uzlabo tās plūstamību, proti, liek žultspūslim strādāt normāli.
Toties sviests, gluži pretēji, tikai veicina iekaisumu, tāpēc pārmērības nav pieļaujamas.
Nedrīkst uzturā lietot arī tos produktus, kas satur lielu daudzumu ekstraktīvo vielu. Pie tiem pieder vairums aso un pikanto piedevu: etiķis, pipari, sinepes un mārrutki. Šā paša iemesla dēļ jābūt piesardzīgākiem arī ar olas dzeltenumu, tāpēc, piemēram, omleti labāk gatavot tikai no baltuma.
Aizliegti ir arī daudzi saldumi, un visupirms tas attiecas uz šokolādi, saldējumu un halvu. Vēl ārsti holecistīta slimniekiem neiesaka uzturā lietot saldās maizes, smalkmaizītes un pīrādziņus. Daudz veselīgāka viņiem ir kviešu maize, turklāt nevis svaigi cepta un mīksta, bet iepriekšējās dienas.
Arī no atļautajiem produktiem katrs var pagatavot to, kas visvairāk garšo. Pusdienu galdu var bagātināt ar jebkuriem dārzeņiem, izņemot rāceņus, rutkus, redīsus un spinātus. Ēdienkartē obligāti jābūt svaigiem augļiem: tie ir bagāti ar šķiedrvielām, tāpēc regulē gremošanas procesu un apēstās pārtikas normālu virzību zarnu traktā, kas būtībā nepieciešams katram ar holecistītu sirgstošam cilvēkam.
Dažādot ēdienkarti var arī ar zivīm, tikai tās vai nu jāsautē, vai arī jāgatavo cepeškrāsnī, jo par ceptiem ēdieniem nevar būt ne runas. Atļauti ir ēdieni no skābpiena produktiem (biezpiena plācenīši, sacepumi u.c.). Īsāk sakot, ikviens var sastādīt ne tikai garšīgu, bet galvenais pilnvērtīgu ēdienkarti. Tās diennakts enerģētiskajai vērtībai jābūt 2500–2700 kcal, turklāt 2/3 uztura jābūt ogļhidrātiem.
Vietā atgādināt arī to, kā pareizi ieturēt maltīti. Pirmkārt, jāēd dalīti, proti, mazām porcijām, bet bieži. Otrkārt, ēdiens nedrīkst būt ne pārāk auksts, ne pārāk karsts. Pretējā gadījumā žults izdalīšanās, kas jau tā ir traucēta, kļūs vēl neadekvātāka, un tad slimība noteikti liks sevi manīt, jūtot sāpes un smagumu labajā sānā. Tāpēc gan ēdiena, gan dzēriena temperatūras režīmam jābūt saudzējošam, neitrālam: tā augšējā robeža nedrīkst pārsniegt 70, bet apakšējā – 13 grādu.
Bet nu par to, ko drīkst un ko nedrīkst dzert. Diemžēl jāatsakās no kafijas, kakao un skābajām sulām, piemēram, brūkleņu, dzērveņu, jāņogu. Nav ieteicami stipri gāzētie dzērieni: spraits, kola, fanta. Tie visi traucē žults veidošanos un tās nokļūšanu zarnu traktā. Rezultātā cieš gremošana, un parādās tipiski iekaisuma saasināšanās simptomi.
Tāpēc limonādes ir tabu, kas jāievēro visiem holecistīta slimniekiem. Toties viņi droši var dzert nestipru melno vai zaļo tēju, pienu, kefīru, rūgušpienu. Ierobežot nav nepieciešams arī saldās sulas (zemeņu, ābolu, ķiršu).