Ja ir slikti ar sirdi, parasti tiek lietoti sirds pilieni. Populārākie ir māteres (Leonurus) un vilkābeles (Crataegus) tinktūra vai to maisījumi, tautas medicīnā pārbaudīti līdzekļi.
Noteikti jāprecizē (jāpajautā aptiekāram vai jāizlasa lietošanas instrukcijā, ja tā pievienota), cik daudz tos dzert vienā reizē. Veci cilvēki nereti uzpilina cukuram desmit pilienus, taču ieteicamā deva ir krietni lielāka.
Ja sliktā sajūta saistīta ar negatīviem pārdzīvojumiem, vēlams, lai pilieniem klāt ir baldriāna tinktūra. Pret sirds vājumu lieto arī maijpuķītes tinktūru un adonīsa preparātus, kas pieder pie tā sauktajiem sirds glikozīdiem. Tie palielina sirds muskuļa spēku. Iedarbīgākie sirds glikozīdi (uzpirkstītes, strofanta preparāti) tiek nozīmēti un lietoti tikai ar ārsta ziņu.
Nereti sirds vājuma vai vispārēja nelabuma cēlonis ir pārkāršana un stipra svīšana, organismam zaudējot daudz šķidruma. Šādos gadījumos jādzer tikai ūdens.
Vecās filmās redzam, kā paģībušam cilvēkam lej mutē konjaku. Tas nav pareizi. Arī ūdeni liet mutē šādā situācijā nedrīkst, ja nav pārliecības, ka cietušajam saglabājies rīšanas reflekss. Aizrīšanās ar ūdeni un vēl jo vairāk – ar alkoholu ir bīstama.
Smagākas sirds mazspējas un arī augsta AS gadījumā bieži vien lieto diurētiskus (urīndzenošus) līdzekļus. Nereti slimnieki uzskata, ka viņiem tie nav nepieciešami, jo “man jau tāpat ir daudz urīna” vai arī “man jau kājas netūkst”. Jāpiebilst, ka te runa nav par urīna daudzumu, bet par to, ka diurētiskie līdzekļi samazina šķidruma saturu audos, tātad sastrēguma parādības plaušās, aknās, smadzenēs un citur.
Nozīme ir arī tam, ka šie līdzekļi samazina cirkulējošā šķidruma daudzumu, ar to atvieglojot sirdij veicamo darbu. Taču jāatceras, ka kopā ar šķidrumu no organisma izdalās arī sāļi. Piemēram, kālija zuduma dēļ var rasties sāpīgi muskuļu krampji. Kālija aizvietošanai noder rozīnes, žāvētas aprikozes un plūmes. Tiesa, ir diurētiskie preparāti, kas neizraisa ievērojamu sāļu zudumu.
Mūsdienās sirdsdarbības uzlabošanai lietojamo medikamentu klāsts ir tik plašs kā nekad agrāk. Pieredzējuši kardiologi ironizē, ka, saņemot zāļu sarakstu no ārsta, būtu jājautā: “Dakter, vai bez kāda no tiem varētu iztikt?” Ja zāles kādu laiku lietotas un slimnieks jūtas labāk, iespējams, šāds jautājums arī ir pamatots, jo kopumā medikamentus iedzīvotāji lieto krietni par daudz.