Antacīdi – tie, nekādi neietekmējot sālsskābes daudzumu, aizsargā gļotādu no skābes kaitīgās iedarbības. Almagels, gastracīds, simagels un citi pārklāj gļotādu ar blīvu aizsargplēvīti.
Šos līdzekļus ražo gan tablešu, gan suspensiju veidā. Suspensijām ir ātrāka iedarbība. Iespējamie blakusefekti ir vēdera izejas traucējumi. Kombinētie preparāti almagels satur arī pretsāpju komponentus, bet gestids, almoloks un daidžins mazina vēdera uzpūšanos un gāzu veidošanos.
Antacīdus lieto nevis pirms, bet pēc ēšanas, kā arī sāpju gadījumos vai pirms gulētiešanas (ja ir aizdomas, ka grēmas varētu sākties naktī). Nav ieteicams šīs grupas preparātus lietot nepārtraukti.
Tiem piemīt tik spēcīga un izteikta iedarbība, ka spēj nomākt patiesi nopietnas problēmas.
Prokinētiķi
Ja antacīdi tiek lietoti jau aptuveni mēnesi, tomēr grēmas nepāriet, iespējams, kuņģis ir vienkārši slinks (uz šo cēloni norāda arī smaguma sajūta pēc ēšanas). Tādā gadījumā palīdzēs prokinētiķi, kas liek kuņģim aktīvāk bīdīt barību zarnu traktā.
Pirmie šīs grupas preparāti bija cerukāls un reglāns, taču tos izrakstīja nelabprāt, jo tiem piemīt nepatīkami blakusefekti: sausums mutē, miegainība, troksnis ausīs un galvassāpes. Jaunākie šo līdzekļu analogi ir motiliums un kordinaks. Tie palīdz kuņģim ātrāk atbrīvoties no barības un pie viena nostiprina arī sfinkteru.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!