72% Latvijas uzņēmēju atzīst, ka, domājot par biznesa drošību, viņi primāri rūpējas par uzņēmuma sistēmu un tajos esošo datu drošību – izmanto tikai licencētas programmas, uzstāda ierīcēm paroles un antivīrusa programmatūras. Dažādus fiziskās drošības risinājumus uzņēmēji izmanto retāk, liecina pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” un mobilo sakaru operatora BITE veiktās aptaujas rezultāti.
Piemēram, apsardzes pakalpojumus izmanto, kā arī piekļuvi uzņēmuma telpām ar kodiem, caurlaižu kartēm u.tml. ierobežo vidēji katrs otrais uzņēmējs, kamēr videonovērošanas risinājumus lieto 31%, bet “tīra galda” politiku īsteno vien 28% aptaujāto uzņēmēju.
Aptaujas rezultāti apstiprina pasaules tendenci – ja vēl pirms 10-15 gadiem vārds “drošība” vairāk asociējās ar signalizāciju, caurlaižu skenēšanu, slēgtām durvīm un fizisko apsardzi, tagad vairāk tiek domāts par ierīču aizsardzību no kiberuzbrukumiem, kas ne vien notiek biežāk, bet ir arī mērķtiecīgāki un nopietnāki.
“Nav noslēpums, ka informācija ir viens no vērtīgākajiem uzņēmuma aktīviem. Tomēr fokusēties tikai uz kiberdrošību nav racionāli. Ir jādomā arī par biznesa fizisko drošību, jo, ja jebkuram cilvēkam ir iespēja brīvi iznest no uzņēmuma tā aprīkojumu, tostarp datorus, ārējos atmiņas nesējus vai dokumentus, viņš, līdzīgi kā kibernoziedznieks, var radīt uzņēmumam ne vien finansiālus zaudējumus, bet arī informācijas noplūdes risku un reputācijas draudus,” uzsver BITES klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Oksana Stankeviča.
Piemēram, apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati liecina, ka arī zagļi kļūst meistarīgāki un plāno savus noziegumus rūpīgāk, nodarot uzņēmējiem aizvien lielākus zaudējumus – kaut arī pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, atlīdzību pieteikumu skaits no juridiskām personām nav pieaudzis, vidējais izmaksāto atlīdzību apmērs pēdējos gados konstanti palielinās.
Neraugoties uz to, nesankcionēta piekļuve uzņēmuma telpām, teritorijai uztrauc vien katru otro jeb 54% aptaujāto uzņēmēju. Interesanti, ka vairāk par šo jautājumu domā uzņēmēji Pierīgā un Zemgalē.
“Zādzības visbiežāk notiek laikā, kad objekts ir atstāts bez uzraudzības, proti, naktī. Zagļi nesmādē arī juridiskām personām piederošus īpašumus – birojus, noliktavas un saimniecības telpas. Savukārt uzņēmēji ne vienmēr pienācīgi novērtē riskus, aprīkojot īpašumu ar atbilstošām drošības ierīcēm. Lai gan pret zādzību simtprocentīgi pasargāt nav iespējams nevienu, mūsu pieredze liecina, ka viena lieta, kas ievērojami attur zagļus no ielaušanās un palīdz mazināt zaudējumus, ir videonovērošanas kameru uzstādīšana,” stāsta AAS BALTA Atlīdzību direktors Ingus Savickis.
Apdrošinātāju pieredze liecina – ar zādzībām saistītus finansiālos riskus ievērojami samazina mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, videonovērošanas kameras, kas nodrošina iespēju operatīvi saņemt paziņojumus par aizdomīgām aktivitātēm īpašumā, kā arī sekot līdzi tajā notiekošajam, skatoties tiešsaistes video mobilajā telefonā vai datorā.
Tipiskākie atlīdzību pieteikumu gadījumi, ko saņem BALTA, saistīti ar zagļu iekļūšanu īpašumā, izsitot ieejas durvju stiklojumu, izurbjot caurumus durvīs vai sagriežot logu restes. Šādos gadījumos no birojiem visbiežāk tiek nozagta datortehnika, no noliktavām – izejvielas un materiāli, bet no saimniecības ēkām – vērtīga tehnika un darba instrumenti. Nereti ielaušanās laikā tīši tiek sabojāts arī uzņēmumu inventārs. Tāpēc BITES un BALTA eksperti ir apkopojuši situācijas, kurās uzņēmējiem ir vērts aizdomāties par fiziskās drošības aspektiem.
# Atvērta tipa lobijs vai reģistratūra. Bieži vien paļaujamies uz biroja administratoru, kas “pieskatīs” ikvienu apmeklētāju. Tomēr ir neskaitāmas situācijas, kas var novērst administratora uzmanību, piemēram, intensīva darbinieku un apmeklētāju plūsma.
# Ārpakalpojumu sniedzēji. Brīžos, kad mierinām sevi ar domu – pie mums “svešie” nenāk, ir vērts padomāt vēlreiz. Apkopēji, ūdens un papīra piegādātāji vai elektriķi u.tml. ir cilvēki, kurus ikdienā nemanām, taču viņi ir.
# Attālināti objekti vai vietas, kur cilvēki nav uz vietas visu laiku vai cilvēki strādā bez pastiprinātas uzraudzības, piemēram, būvobjekti, remontdarbi, noliktavas vai ražotnes, kur pastāv augstāks zādzību, vandālisma risks.
# Ar kodu kartēm atveramas durvis. Ir jāņem vērā, ka pastāv tehnoloģiski risinājumi, kas ļauj nolasīt elektronisko kodu karšu datus, lai vēlāk to izmantotu ļaunprātīgiem nolūkiem.
# Datu centri. Pēc Pasaules ekonomikas foruma ekspertu aprēķiniem, aptuveni 80% pasaules datu atrodas privātos, visbiežāk – uzņēmumiem piederošos, serveros, kas nereti ir viegli pieejami trešajām pusēm.
Lai uzņēmējiem būtu mazāk jāraizējas par neparedzētiem, zādzību un vandālisma radītiem zaudējumiem, tehnoloģiju un drošību eksperti iesaka:
• Izvietot pie ieejas uz durvīm, datu centriem, serveru telpām, attālinātajos objektos, kur glabājas uzņēmuma materiālās vērtības, vai zonās, kurās notiek darbības ar naudu vai citiem vērtīgiem priekšmetiem, videonovērošanas kameras.
• Papildu drošībai pieslēgt portatīvos datorus un citas ierīces ar īpašiem drošības kabeļiem, kodētiem paliktņiem u.tml., lai tos nevar aiznest.
• Dokumentus, kas satur sensitīvu informāciju, un pārnēsājamos ārējos datu nesējus (ārējie cietie diski, zibatmiņas) turēt slēgtās atvilktnēs vai seifos.
• Ja darbinieki ikdienā strādā ar sensitīvu informāciju, ieviest uzņēmumā “tīra galda” politiku, jo dokumenti nedrīkst būt pieejami svešām acīm ne darba laikā, ne pēc tā.
• Apdrošināt iekārtas, aprīkojumu un citas lietas, kas ir būtiskas pamatuzņēmējdarbības nodrošināšanai.
“Mēs, protams, varam mierināt ar domu, ka vandālisms un zādzības mums nedraud. Tomēr aicinu uzņēmējus aizdomāties, kas ir tās lietas, kas nodrošina mūsu biznesa pamatdarbību un kā rīkosimies brīdī, ja kaut kas notiks ar iekārtām, ierīcēm vai cilvēkiem, kas nes peļņu uzņēmumam,” tā Stankeviča.