Lai uzlabotu valsts īstenotā preventīvā bezdarba samazināšanas pasākuma „Nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana” atdevi, Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera rosina to pilnveidot, jo tas ir vienīgais risinājums, lai celtu šīs programmas efektivitāti, mazinātu bezdarbu un cilvēku aizbraukšanu no valsts.
2013.gada 8. martā stājās Ministru kabineta noteikumu Nr.75 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem” grozījumi, kuri nosaka preventīvā bezdarba samazināšanas pasākuma „Nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana” īstenošanas nosacījumus. Pasākuma mērķis ir veicināt darba devēju nodarbināto personu reģionālo mobilitāti, nodrošinot finansiālu atlīdzību transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu segšanai pirmos četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas.
Pasākumā „Nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana” 2017.gadā tika iesaistīti 243 nodarbinātie, savukārt pēc statistikas datiem uz 2018.gada 9.aprīli Nodarbinātības valsts aģentūrā ir reģistrēti 63831 bezdarbnieki un 15699 brīvas darba vietas.
Pasākumu īsteno darba vietās Latvijas Republikas administratīvajā teritorijā, izņemot Rīgu. Pasākuma ietvaros Nodarbinātības valsts aģentūra nodrošina finanšu atlīdzību nodarbinātajam ne vairāk kā 400 euro apmērā – transporta izdevumu segšanai regulāriem braucieniem no deklarētās dzīvesvietas uz darba vietu un atpakaļ un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijai. Pirmajā mēnesī avansā nodarbinātais var saņemt 145 euro, savukārt pārējos trīs mēnešos finanšu atlīdzība nepārsniedz 85 euro mēnesī.
Izpētot programmas ietekmi uz budžetu un tās efektivitāti, nākas konstatēt, ka programmā 2017.gadā ir patērēts apmēram 100 000 euro, kas ietvertu 5 ierēdņu gada algas, tādējādi var secināt, ka dažādu iemeslu dēļ cilvēki ir ļoti pasīvi izmantojuši šo programmu un piedāvātās valsts iespējas. Viens no iemesliem, kāpēc programma nav bijusi pietiekami efektīva, varētu būt programmas īsais termiņš, kā arī pieejamie finanšu līdzekļi vienai personai.
Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kameras valdes priekšsēdētājs Dīns Cielavs atzīmē: “Redzot, to, ka mobilitātes programma nav aptvērusi lielu darba meklētāju skaitu, būtu nepieciešams to pagarināt vismaz līdz 8 mēnešiem, dubultojot programmas finanšu apmēru, lai cilvēki būtu ieinteresētāki pamest sev ierasto vidi, meklējot darbu ārpus dzimtās vietas Latvijā, nevis pamestu valsti. Papildus būtu jāizskata iespēja programmu ieviest arī uz sezonas laukstrādnieku darbiem, tādējādi radot apstākļus, ka arī tie, kas plānojuši sezonas laikā pamest valsti, būtu motivēti palikt Latvijā.”
Savukārt uzņēmuma “e-Personāls” valdes priekšsēdētājs Valters Riekstiņš uzskata, ka šādas programmas ietvaros būtu jāietver arī atbalsts ģimenēm: “Mobilitātes programmas ietvaros būtu jāizskata atbalsts arī ģimenes locekļiem, jo, ja viens no ģimenes locekļiem darba meklējumos pārceļas uz citu pilsētu, tad arī otrs ģimenes loceklis – laulātais, pārvietojas kopā. Šis pasākums jāskata kompleksi, jo, ja ģimenes locekļi pārceļas uz citu apdzīvotu vietu, tad jādomā arī par bērniem, un uzreiz rodas aktuāls jautājums par skolām, dārziņiem u.c., tādējādi mobilitātes pabalstam kaut kādā apjomā ir jābūt arī citiem ģimenes locekļiem – laulātajam un bērniem. Šie visi apstākļi arī nodrošinātu to, ka cilvēki neizbrauc, bet paliek un strādā Latvijā”.
Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamera pārstāv vairāk nekā 300 zemnieku saimniecību, biedrību un citu fizisko un juridisko personu intereses no dažādiem Latvijas reģioniem, piemēram, Cēsu, Baltinavas, Rēzeknes, Limbažu, Kokneses, Preiļu, Krustpils, Talsu, Līvānu, Krāslavas, Dagdas, Siguldas, Salacgrīvas, Bauskas un citiem novadiem.