Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz ar nodokļu reformu ir mainījusies nodokļa nomaksas kārtība no kapitāla pieauguma, proti, ir mainījusies nodokļa likme un deklarācijas iesniegšanas termiņš. 2018.gadā ienākumiem no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma, tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā.
Līdz 2018. gada 16. aprīlim gūtie ienākumi no kapitāla ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajos trīs mēnešos ir pārsnieguši 1000 eiro.
Aprēķinātā nodokļa summa arī turpmāk būs jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas. Tādējādi par kapitāla pieaugumu 2018.gada 1.ceturksnī aprēķinātais nodoklis jāiemaksā valsts budžetā līdz 2018. gada 2. maijam.
Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
Kapitāla aktīvi ir:
• akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
• ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
• parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
• nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
• uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
• intelektuālā īpašuma objekti;
• ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.
Turpmāk deklarācijas iesniegšanas termiņš būs atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra:
• ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem kādā no 2018.gada ceturkšņiem pārsniegs 1000 eiro, deklarācija būs jāiesniedz reizi ceturksnī līdz tā mēneša 15.datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti ienākumi no kapitāla pieauguma;
• ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2018.gada ceturkšņiem nepārsniegs 1000 eiro, tad deklarācija būs jāiesniedz līdz 2019.gada 15.janvārim.
Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID tīmekļvietnes sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Veidlapas un iesniegumi/Fiziskām personām”, Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.568 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” ir pieejami sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Tiesību akti”, bet metodiskais materiāls „Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma” – sadaļā “Nodokļi/Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Informatīvie un metodiskie materiāli”.
Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aicinām konsultēties VID!
Nekustamā īpašuma atsavināšana, t. sk. pārdošana, ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma. Tādēļ pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas darījuma aicinām konsultēties VID un uzzināt, vai konkrētajā situācijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.
Pretējā gadījumā fiziskai personai var tikt piemērota administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8pantu “Nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana”, kā arī par noteiktajā termiņā budžetā neiemaksāto aprēķināto nodokļa summu aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,05 procentu apmērā par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.
Kad par ienākumu no kapitāla pieauguma nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?
Vēršam uzmanību, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja ienākums tiek gūts no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas (t.sk. pārdošanas), kas:
• īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir vairāk nekā 60 mēnešus un vismaz 12 mēnešus šajā periodā ir deklarētā dzīvesvieta;
• īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir vienīgais īpašums;
• ir vienīgais nekustamais īpašums, no kura gūtais ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.
Piemēram, ja fiziskā persona vienīgo nekustamo īpašumu, kas nav bijis tās īpašumā vairāk nekā 60 mēnešus, pārdod 2018.gada 15. janvārī un 12 mēnešu laikā no nekustamā īpašuma pārdošanas dienas ienākums no jauna netiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā, tiek uzskatīts, ka 2019.gada 15. janvārī fiziskā persona ir guvusi ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas un tai ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma un jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Svarīgs priekšnoteikums, lai izpildītos nosacījums par 60 mēnešu periodu kopš nekustamais īpašums ir iereģistrēts zemesgrāmatā un ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas būtu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, ir savlaicīga nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.
Plašāka informācija par to, kas 2018.gadā ir mainījies nodokļa nomaksā no kapitāla pieauguma, pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Kā mani ietekmēs nodokļu reforma/Esmu darba ņēmējs”, bet sadaļā “Aktualitātes/Notikumi” pieejama informācija par VID bezmaksas semināriem, kā arī jau notikušo semināru prezentācijas un video materiāli. Informācija par nodokļu reformu pieejama arī Finanšu ministrijas mājaslapā un Saeimas mājaslapā.
Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, konsultēties klātienē ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī uzdot savu jautājumu VID mājaslapas sadaļā „Kontakti”.