Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), noslēdzoties pusotru stundu ilgajai jautājumu sesijai domes sēdē, kurā tika skatīti pašvaldības budžeta grozījumi, tomēr atļāva uzdot sevis interesējošos jautājumus arī “aiz svītras” palikušajiem deputātiem.
Pēc pusotras stundas garas jautājumu sesijas mērs gatavojās to noslēgt un pāriet uz debašu sadaļu, taču opozīcija sāka protestēt par sēdes kārtību un to, kā tad viņi strādās turpmāk. “Kā nākas, ka Pūces kungs uzdeva jautājumus divas reizes, Riekstiņa kungs arī, bet es nevienu. Mans vēlētājs vispār netiek informēts. Uzreiz parādās procedūras nepilnības, jo sanāk, ka man nebija iespējas uzdot nevienu jautājumu,” teica deputāte Juta Strīķe (JKP).
Mērs solīja, ka turpmāk tehniski nodrošinās iespēju kolēģiem uz ekrāna redzēt to, kādā kārtībā viņi ir pieteikušies uzdot jautājumus un debatēt. Tāpat viņš atgādināja, ka visus jautājumus deputāti varēja uzdot Finanšu komitejas sēdē, kad budžeta grozījumi tika skatīti bez jebkādiem ierobežojumiem un visiem deputātiem bija tiesības uzdot visus viņiem interesējošos jautājumus.
Deputāts Nauris Puntulis (VL/TB-LNNK) jautāja, vai mērs piefiksējis, cik deputāti nepaspēja uzdot savus jautājumus. Ušakovs teica, ka četri vai pieci. Atsaucoties uz šo atbildi, deputāts Juris Pūce (LA) norādīja, ka ministra rīkojumā ir pamatotas deputātu individuālās tiesības uzdot jautājumus, līdz ar ko viņš piedāvāja Ušakovam atļaut “rindā palikušajiem” deputātiem uzdot viņu jautājumus. Koalīcijas pārstāvji neiebilda un Finanšu departamenta vadītāja atkal tika iztaujāta.
Kā “zem svītras” palikušais ar saviem jautājumiem uzstājās deputāts Puntulis, kurš prasīja par prognozētajiem budžeta ieņēmumiem no kultūras namu telpu nomas un prasīja, kam šie ieņēmumi nonāks. Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse paskaidroja, ka, piemēram, VEF Kultūras pils ieņēmumi paliks pašas pils rīcība.
Deputāte Liene Ozola (JKP) prasīja vai esot noteikumi, kas nosaka sociālo jomu darbinieku atalgojuma griestus, uz ko direktore atbildēja, ka esot un tie ir atrunāti Ministru kabineta noteikumos. Savukārt Juta Strīķe (JKP) jautāja par Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centra izmaksām un interesējās vai tika izvērtēta šī centra likvidācija, jo “tas birokrātiju tikai vairo”. Direktore sacīja, ka gatavojot budžeta grozījumus, šāds izvērtējums iekļauts netika.
Atbildot uz “rindā stāvošo” deputātu jautājumiem, mērs pārtrauca jautājumu sadaļu, neraugoties uz opozīcijas atsāktajām pretenzijām.
Skatot budžeta grozījumus, kopumā deputāti pievērsa uzmanību vairākiem jautājumiem. Piemēram, deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) interesējās par to, cik daudz naudas šogad tiks atvēlēts sportistu naudas balvām. Kā viņam pastāstīja Rīgas domes Finanšu departamenta vadītāja, šim mērķim paredzēti vairāk nekā 40 000 eiro. Tāpat viņš jautāja, “vai ir normāli”, ka uzturēšanas izdevumi aug katru gadu par 2%, uz ko finansiste atbildēja, ka šie izdevumi aug atbilstoši pieprasījumam, un ka uzturēšana saistīta ne tikai ar vadības ēkām, bet arī ar skolu ēkām un citiem vides uzlabošanas darbiem.
Deputāts Olafs Pulks (V) jautāja vai ir plānots papildināt tos astoņus miljonus, kas iztērēti mēra slavināšanai. Tiknuse teica, ka Sabiedrisko attiecību nodaļai nekāda papildus dotācija netiek plānota.
Savukārt Mārtiņš Bondars (LA) atkārtoti atgādināja, ka vairākkārt ir lūdzis informāciju par nodibinājuma “Riga.lv” budžeta izlietojumu. “Kas notiek? Jums šādas informācijas nav vai arī Jūs mani vazājat aiz deguna? Ja es nedabūšu detalizētu budžetu, jūs solījāt, ka palīdzēsiet man to iegūt,” teica Bondars.
Viņa pauda nožēlu, ka politiķim nav izdevies budžeta pārskatu iegūt un rosināja vēlreiz vērsties pie viņas, lai šo pārskatu iegūtu, lai gan jau iepriekš deputātam esot norādīts, ka budžeta pārskats ir sagatavots un iesniegts domes Sabiedrisko attiecību nodaļā. Mērs Bondaram atgādināja, ka budžeta grozījumos nekādas izmaiņas “Riga.lv” dotācijā plānotas nav, tāpēc jautājums nav attiecināms uz šodien skatāmo darba kārtību.
Deputāts Jānis Bordāns (JKP) teica, ka viena no lielākajām problēmām ir pilsētas nolaistā inženiertehnika, kas rezultējas ar plīstošiem ūdensvadiem, brūkošiem tiltiem un citām problēmām. Viņš vēlējās noskaidrot, kā budžeta deficīta palielināšana palīdzēs šo problēmu risināšanā. Direktore neslēpa, ka pilsētas attīstības plāna un tekošā budžeta saikne būtu jāstiprina, kas esot departamenta tuvāko trīs gadu plāns. Bordāns piedāvāja vajadzīgo naudu iegūt, pārtraucot slavināt Rīgas mēru, kā arī sakārtojot pilsētas satiksmes kustību. Finansiste skaidroja, ka to visu var īstenot atbilstošie departamenti un komitejas.
Vēl viena opozīcijas pārstāve Inese Andersone (V) interesējās par dotācijas pieaugumu pašvaldības autoceļiem un ielām. Kā paskaidroja ziņotāja, naudas līdzekļu pieaugums veidojas no valsts dotācijas. Vēl Andersone jautāja, cik liela nauda tiks atvēlēta Vanšu tilta kāpņu remontam un Skanstes tramvaja izbūvei uz ko saņēma atbildi, ka kāpņu remontam tiks atvēlēti 100 000 eiro, bet, ka tramvaja izbūve esot atsevišķs projekts.
Vairāki deputāti jautāja arī par to, vai nav plānots palielināt dotāciju SIA “Rīgas satiksme”, uz ko departamenta direktore atbildēja noraidoši. Tāpat Finanšu departamenta direktore ilgstoši tika iztaujāta par plānotajām dotācijām sociālajā jomā, par to, cik lieli budžeta grozījumi šogad vēl varētu būt gaidāmi, kā arī vairākiem tehniskiem budžeta grozīšanas jautājumiem.
Kā ziņots, šodien Rīgas dome skata pašvaldības budžeta grozījumus, kuri paredz palielināt pilsētas izdevumus par vairāk nekā 40 miljoniem eiro.