Ar mērķi mazināt iespēju dzīvojamo māju iedzīvotājiem inficēties ar legionelozi, turpmāk dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir paredzēts pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +550C. To paredz 2018. gada 6. marta Ministru kabineta sēdē apstiprinātie grozījumi dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos, kas stājās spēkā š.g. 9. martā.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) apkopotajiem datiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā vidēji tiek reģistrēti 33 legionelozes gadījumi gadā. Infekcijas avots ir baktēriju (Legionella spp.) saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar Legionella spp. piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. SPKC sniegtie dati par 2017.gadu liecina, ka ir reģistrēti 25 saslimšanas gadījumi ar legionelozi.
Kā secināts, vairākumā gadījumu inficēšanās ar legionelozi notiek tieši dzīvojamās mājās no aerosolizētām ūdens daļiņām, ar ko vislielākais risks ir saskarties tieši dušā. Lai mazinātu iespēju inficēties dzīves vietā, konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu Legionella spp. savairošanos.
Legionella spp. var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās no +20oC līdz +45oC, savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50 oC – 60 oC, baktērija iet bojā. Tādēļ tika noteikts pienākums dzīvojamās mājas pārvaldītājiem turpmāk pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +550C.
Tāpat grozījumi noteikumos paredz pienākumu dzīvojamās mājas pārvaldītājam izplatīt informatīvu materiālu dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos baktēriju izplatības ierobežošanai (piemēram, dušu galviņu tīrīšana no organiskā un neorganiskā aplikuma, pēc ilgstošas prombūtnes dažas minūtes jānotecina ūdens krānos un dušās ikreiz pirms ūdens lietošanas, u.c.).
Vienlaikus, bez temperatūras kontroles ir jāveic arī tādi pasākumi kā ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu regulāra apsekošana un novērtēšana, nosakot potenciālās infekcijas slimību izraisītāju savairošanās un uzkrāšanās vietas. Tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, un piesaistot dzīvojamo māju pārvaldniekus, ir vienojušās uzsākt darbu pie vadlīniju izstrādes, saskaņā ar kurām dzīvojamās mājas pārvaldītājam būtu iespējams veikt risku izvērtējuma pasākumus katrā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Pēc to izstrādes tiks gatavoti un virzīti attiecīgi grozījumi dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošajos normatīvajos aktos.
Grozījumi noteikumos sagatavoti saskaņā ar panākto vienošanos starp ekonomikas ministru un veselības ministri par risinājumiem legionelozes izplatības Latvijā ierobežošanai.
Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumos Nr.906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”.